Par mākslinieku

Pērkons ir viena no leģendārākajām un ietekmīgākajām Latvijas rokgrupām, kas īpaši spilgtu vietu Latvijas mūzikas vēsturē ieguva 20. gadsimta 80. gados. Grupu 1981. gadā izveidoja komponists un taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs, apvienojot rokmūzikas enerģiju ar akadēmiskās mūzikas elementiem, teatrālu skatuves tēlu un spēcīgu latviešu dzeju.

Grupas sastāvā dažādos laikos muzicējuši Ieva Akuratere, Juris Sējāns, Raimonds Bartaševičs, Leons Sējāns, Ikars Ruņģis un citi. Pērkona repertuārā nozīmīga vieta ir latviešu dzejnieku tekstiem – grupas dziesmās izmantota Māra Melgalva, Klāva Elsberga, Eduarda Veidenbauma un citu autoru dzeja. Šī rokmūzikas un dzejas kombinācija radījusi Pērkonam raksturīgo skanējumu – reizē enerģisku, intelektuālu, ironisku un emocionāli spēcīgu.

Padomju okupācijas laikā Pērkons kļuva arī par dumpīguma un brīvdomības simbolu. Grupas koncerti pulcēja lielu jauniešu auditoriju, bet tās darbību padomju varas iestādes vairākkārt ierobežoja un aizliedza. Īpaši leģendārs kļuvis 1985. gada koncerts Ogres estrādē un tam sekojošie notikumi vilcienā, pēc kuriem grupai atkārtoti tika aizliegts koncertēt. Pērkona mūzika tādējādi kļuva par ko vairāk nekā izklaidi – tā bija daļa no paaudzes vēlmes pēc brīvības un pārmaiņām. Pērkons

Grupas repertuārā tapušas daudzas Latvijas rokmūzikas klasikas dziesmas, tostarp “Gandrīz tautasdziesma”, “Slidotava”, “Zaļā dziesma”, “Balāde par gulbi”, “Mana dienišķā dziesma” un citas. Pērkona dziesmas turpina skanēt arī vairākas desmitgades pēc to tapšanas, un grupa ir atstājusi paliekošu ietekmi uz Latvijas rokmūzikas un populārās kultūras attīstību.

Pērkons ir ne tikai viena no Latvijas roka leģendām, bet arī sava laikmeta kultūras fenomens – grupa, kuras mūzikā satikās roks, dzeja, teātris, protests un brīvības gars.

Žanrs

Rock