Somijas modern metal grupa „Event Relentless” Latvijā un Lietuvā prezentēs jauno albumu „Circle”
Somijas modern metal grupa „Event Relentless” Latvijā un Lietuvā prezentēs jauno albumu „Circle”.
MŪZIKAS JAUNUMI
Somijas modern metal grupa „Event Relentless” Latvijā un Lietuvā prezentēs jauno albumu „Circle”.
Rock’n’Roll grupa KEKSI apliecina, ka Latvijā rokenrols vēl joprojām ir cieņā.
Cēsu 'Fonoklubā' norisināsies jubilejas 'Nekvalitatīvās mūzikas nakts' .
Svinēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 100. jubileju.
"BBC Radio 3" gada nogales džeza šovā iekļauts arī Elzas Ozoliņas skaņdarbs.
Sākusies pieteikšanās Jurjānu Andreja VII starptautiskajam koka pūšaminstrumentālistu konkursam.
Noskaidrotas 25 gada vērtīgākās pašmāju popa un roka dziesmas.
Grupa “Alter Ego” publicē debijas singlu “Atspulgs tukšumā”.
Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" no 23. oktobra līdz 2. novembrim dosies koncertturnejā uz Basku zemi Spānijā, kur sniegs septiņus solokoncertus un piedalīsies 57. Starptautiskajā koru konkursā Tolosā. Konkurss notiks no 29. oktobra līdz 1. novembrim, pulcējot korus no dažādām valstīm. Tolosā notiekošais konkurss dibināts 1969. gadā un ir viens no Eiropas "Grand Prix" koru konkursa posmiem. Šī asociācija apvieno sešus Eiropas amatierkoru konkursus, tostarp konkursu Jūrmalā, kā arī sacensības Tolosā, Areco, Mariborā, Debrecenā un Varnā. Šo konkursu uzvarētāji var iegūt tiesības piedalīties Eiropas "Grand Prix" finālā, kas 2027. gada augustā plānots Areco, Itālijā. Gatavojoties braucienam, koris iestudējis programmu, kurā līdzās latviešu komponistu darbiem iekļauti arī citu valstu kormūzikas skaņdarbi. Kora menedžere Kristīne Rubene uzsver, ka dalībnieki vasaru un rudeni pavadījuši intensīvos mēģinājumos un uzstāšanos ārvalstīs uztver kā iespēju iepazīstināt klausītājus ar Latvijas koru tradīciju. "Juventus" dibināts 1920. gadā un ir viens no Latvijas senākajiem studentu koriem. Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons. Koris uzsver, ka tā dalība konkursā un koncertturneja palīdzēs pārstāvēt Latviju starptautiskā kormūzikas vidē.
Grupa Zvaigžņu Lietus viesojās LTN raidījumā "Dzintara Dziesmas". Ja palaidi garām vari noskatīties vēlreiz ko stāstījām raidījumā "Dzintara Dziesmas" 3.10.2015 Galvenais stāstījām par mūsu jaunāko albumu "Roku man sniedz"
Operdziedātāja, Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste Marlēna Keine šajos trīs gados piedzīvojusi lielas pārmaiņas gan ģimenes dzīvē, gan karjerā, un pati ar smaidu saka, ka tas viennozīmīgi ir "solis augšup".
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniegusi 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikātus, līdz šim rekordlielu apbalvojumu skaitu. Sertifikāti tiek piešķirti mūzikas ierakstiem, kas sasnieguši nozīmīgus klausījumu un lejupielāžu apjomus, apliecinot to popularitāti klausītāju vidū. Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniegusi 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikātus, līdz šim rekordlielu apbalvojumu skaitu. Sertifikāti tiek piešķirti mūzikas ierakstiem, kas sasnieguši nozīmīgus klausījumu un lejupielāžu apjomus, apliecinot to popularitāti klausītāju vidū. Apbalvojumu pamatā ir Ranger Computers apkopotie dati par mūzikas straumēšanu Latvijā un Latvijas fonogrammu izmantošanu visā pasaulē, aptverot Spotify, Deezer, iTunes, Apple Music, Amazon Music un YouTube. Apbalvojumu pasniegšana notika 5. novembrī starptautiskās mūzikas konferences “Riga Music Week” ietvaros. Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti ir nozīmīgs Latvijas mūzikas nozares sasniegumu apliecinājums, jo to piešķiršana balstās faktiskajos mūzikas klausīšanās datos. Tie atspoguļo ierakstu popularitāti un spēju sasniegt plašu klausītāju auditoriju, vienlaikus izceļot mūziķu un ierakstu producentu ieguldījumu. “Saņemt šo apbalvojumu mums patiešām nozīmē daudz, jo šo balvu, atšķirībā no gandrīz visām pārējām, māksliniekam piešķir nevis saujiņa atlasītu ekspertu, bet pats vērtīgàkais, prasīgākais un izvēlīgākais mūzikas pazinējs – mūsu klausītājs. Paldies ikvienam, kurš par mūsu dziesmām “balsojis” ar savu klausījumu, skatījumu un veltīto laiku,” stāsta Edgars Bāliņš, Singapūras Satīns Zelta sertifikāts tiek piešķirts ierakstiem, kas sasnieguši 2 miljonus straumju, Platīna - 4 miljonus, savukārt Dubultplatīna sertifikāta iegūšanai nepieciešami 8 miljoni straumju. Šoreiz 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti piešķirti mūzikas ierakstiem, kurus radījuši un izpildījuši 24 mūziķi, grupas un apvienības. DUBULTĀ PLATĪNA SERTIFIKĀTI piešķirti: “Raķešu zinātne" - Fiņķis, Patrisha (izdevējs Fiņķis) "Nārnija" - OLAS feat. Esmeralda, heywhosthatkid (izdevējs OLAS) PLATĪNA SERTIFIKĀTI piešķirti: “Vējiem Līdzi” - GACHO (izdevējs GACHO) "Ko tā?" - Wiesulis, sangvn, (izdevējs Klīnikas Ieraksti) “Winter Morning. Theme” - GatiS, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) “Ēnā” - Atvara (izdevējs Atvara records) "Tukšu tačku" - Labvēlīgais Tips, (izdevējs L Tips) “FLAMINGO” - Bermudu Divstūris feat. DJ GUANO, (izdevējs Bermudu Divstūris) “Tu zini mani no galvas” - Musiqq, TIKASHA SAKAMA (izdevējs Musiqq) "LABVAKAR" - Singapūras Satīns feat. Ricky Done Did It!, (izdevējs Universal Music Latvia) "Collecting Memories" - Aija Alsiņa (izdevējs Aija Alsiņa) “Saule Aust” - OLAS, Esmeralda, MarkMate, (izdevējs OLAS) ZELTA SERTIFIKĀTI piešķirti: “Late Road” - muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) “Baudam!” - Fiņķis, (izdevējs Fiņķis) “Nepieradināma” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts) “lai tev apnīk skumt” - Sudden Lights, (izdevējs Sudden Lights) “Nomaina Rīti” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts) “TEST DRIVE” - Bermudu Divstūris, Apvedceļš, (izdevējs Bermudu Divstūris) “Uz jumta” - Sudrabu Sirds, (izdevējs SUDRABU FAM ‘24) “mēs turpināmies” - Sudden Lights, (izdevējs Sudden Lights) “Katrā Elpas Vilcienā” - Rīmdari, (izdevējs Rīmdari) “Rodeo” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts) “dzīve tāda” - rolands če, (izdevējs Universal Music Latvia) “Zilonis Bombero” - Ričijs Rū, (izdevējs Izdevniecība MicRec) “Stieņi un Tabletes” - M. Sencis, Grandmasters Neons(izdevējs Pi* Pa Skapi Records) “Mērkaķīts Kikī”- Ričijs Rū, (izdevējs Izdevniecība MicRec) “Es Jau Braucu” - M. Sencis, Grandmasters Neons, (izdevējs Pi* Pa Skapi Records) “Tavs pieskāriens” - Dons, (izdevējs Universal Music Oy) “Mans vecais Audi” - Edvards Strazdiņš, (izdevējs MicRec) “Mūsu karstākā nedēļa Parīzē” - Mesa, (izdevējs WM Finland) “AUGSTS ASINSSPIEDIENS” - Singapūras Satīns, (izdevējs Universal Music Latvia) “Reflections”- muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) “pi*tavmam” - M. Sencis, Grandmasters Neons, (izdevējs Pi* Pa Skapi Records) “Brīvības iela” - Ozols, (izdevējs 0'79 Records) “Unspoken Words” - muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) Pirms sertifikātu pasniegšanas ceremonijas LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa iepazīstināja klātesošos ar jaunākā 2026. gada mūzikas patēriņa pētījuma rezultātiem, kas atklāj Latvijas iedzīvotāju mūzikas klausīšanās paradumus un to attīstības tendences. Pētījuma mērķis ir padziļināti izzināt sabiedrībā populārākos mūzikas ierakstu klausīšanās veidus, izprast klausītāju izvēles un paradumus, kā arī veicināt izpratni par legāla mūzikas patēriņa nozīmi un tā būtisko lomu mūzikas nozares ilgtspējā. Mūzikas patēriņa paradumi Latvijā turpina mainīties, arvien lielāku nozīmi iegūstot sociālajiem tīkliem, kas kļūst par vienu no būtiskākajiem jaunas mūzikas atklāšanas avotiem. Vienlaikus vērojama pozitīva tendence legālas mūzikas patēriņa jomā: salīdzinot ar 2025. gadu, par sešiem procentpunktiem punktiem palielinājies to iedzīvotāju apjoms, kuri mūzikas ierakstus kopē no legāliem avotiem. Pētījumā analizēta arī sabiedrības attieksme pret mākslīgā intelekta izmantošanu mūzikas radīšanā. Pusei Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi zināt, vai klausītā mūzika ir cilvēka radīta vai tapusi pilnībā vai daļēji ar mākslīgā intelekta palīdzību, turklāt šis jautājums īpaši aktuāls jauniešu vidū. Turpinot aktīvu darbu ar tehnoloģiju radītiem izaicinājumiem un autortiesību regulējuma pilnveidi, LaIPA sadarbībā ar citām Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir iesniegusi priekšlikumus Autortiesību likuma darba grupā, lai nostiprinātu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas prezumpciju. “Mūzikas patēriņš pēdējos gados ir būtiski mainījies – cilvēki arvien vairāk paši izvēlas, ko, kad un kur klausīties, un straumēšanas platformas ir kļuvušas par vienu no galvenajām mūzikas klausīšanās vidēm. Vienlaikus radio joprojām saglabā nozīmīgu lomu jaunas mūzikas atklāšanā un popularizēšanā. LaIPA piešķirtie Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti ir veids, kā godinām mūzikas ierakstus, kas guvuši ievērojamus panākumus un sasnieguši plašu klausītāju auditoriju, apliecinot to nozīmīgo vietu Latvijas mūzikas tirgū, veicinot legālu mūzikas patēriņu un taisnīgu atlīdzību par fonogrammu izmantojumu,” uzsver LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa. Savukārt jauniešu izpratni par mūzikas industriju un autortiesībām veicina arī izglītojošā iniciatīvas “Autorskola” projekts “Radi gudri”. LaIPA mūzikas ierakstu sertifikācijas mērķis ir, balstoties uz objektīviem mūzikas patēriņa datiem un starptautiski atzītiem kritērijiem, novērtēt un godināt Latvijā populārākos mūzikas ierakstus, kā arī veicināt legālu mūzikas patēriņu digitālajā vidē. Zelta un platīna statusu iespējams iegūt Latvijā radītiem mūzikas ierakstiem, kas izdoti kopš 2022. gada 1. janvāra. Sertifikācija tiek īstenota atbilstoši Starptautiskās Fonogrammu industrijas federācijas (IFPI) standartiem, sadarbībā ar Lielbritānijas uzņēmumu Ranger Computers, kas specializējas mūzikas straumēšanas datu analīzē.
Atzīmējot latviešu repera, viens no hiphopa žanra pamatlicējiem Latvijā, Ozola debijas albuma “Cieņa un mīlestība” 25 gadu jubileju, Pārdaugavā atklāts apjomīgs sienas gleznojums, kas veidots pēc leģendārā albuma vāka motīviem. Murālis tapis vietā, kas ir cieši saistīta ar albuma tapšanu un Ozola muzikālās identitātes veidošanos. Sienas gleznojumu Mārupes ielas pagalmā veidojis mākslinieks Aleksejs Odnorukovs, procesā iesaistoties arī Ritvaram Stankevičam un “Armless Birds / Loudless” komandai. Projekts tapis sadarbībā ar “Storent Latvija”, “Tikkurila Latvija” un “Hoodshop”. Šis pagalms Ozolam ir īpašs , jo te aizvadīta bērnība un pusaudža gadi, tapusi daļa no debijas albuma satura, kā arī albuma galvenā singla “Rajons” videoklipa versija. Tāpēc tieši šī vieta izvēlēta, lai 25 gadus pēc albuma iznākšanas tā vizuālais tēls kļūtu par daļu no pilsētvides. Albums “Cieņa un mīlestība”, kas iznāca pirms 25 gadiem, ieņem nozīmīgu vietu Latvijas hiphopa vēsturē. Tas bija pirmais latviešu valodā izdotais hiphopa pilnmetrāžas albums, kas savā debijas gadā guva plašu atpazīstamību un popularitāti. Albuma fizisko kopiju pārdošanas apjoms pārsniedza 8000 eksemplāru, iegūstot “zelta diska” statusu. Ar jauno murāli- sienas gleznojumu “Cieņa un mīlestība” stāsts no 2001. gada ieraksta un tā vāka nonācis atpakaļ vidē, kur savulaik veidojās Ozola muzikālā pasaule, vienlaikus kļūstot par paliekošu Rīgas pilsētvides elementu. “Šis ir zīmīgs gads ne tikai man, bet arī Latvijas hiphopa kultūrai. Mana vīzija bija un ir šo jubileju nesvinēt savtīgi, bet iedot mums visiem kādu jaunu piedzīvojumu, kas pavērš un parāda mūs jaunā gaismā gan sabiedrībai, gan pašiem sev. Šis murālis ir kaut kas paliekošs vietā, kas man ir ļoti svarīga. Liels paldies visiem iesaistītajiem,” saka Ozols. Murāļa atklāšana ir viens no Ozola debijas albuma 25 gadu jubilejas notikumiem. Jubilejas gada kulminācija gaidāma īpašā koncertā 5. decembrī “XiaomiArēnā”, kur Ozols atzīmēs ceturtdaļgadsimtu kopš sava pirmā albuma izdošanas. Ar jauno sienas gleznojumu “Cieņa un mīlestība” stāsts no 2001. gada ieraksta un tā vāka nonācis atpakaļ vidē, kur savulaik veidojās Ozola muzikālā pasaule, vienlaikus kļūstot par paliekošu Rīgas pilsētvides elementu.
Izstādes “KANNOJAM!” atklāšanas pasākums notika tirdzniecības centrā “SPICE”. Izstādē apskatāmi 38 mūziķu, mākslinieku un citu radošu personību, ka arī mūziķu bērnu darbi – kopskaitā 41. Izstādē eksponēti “BILŽU” vasaras nometnē Jumurdas muižā radošā un draudzīgā atmosfērā veidotie darbi – mākslinieciskotas AS “Valpro” benzīna kannas un piena kannas, ko dāvinājuši Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “STRAUPE” biedri Izstāde būs apskatāma t/c “SPICE” 2. stāvā līdz 11. novembrim, kā arī VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā. Par izstādi “KANNOJAM!”, izstādes dalībnieks, metālmākslinieks, arī Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Arvīds Endziņš spriež tā: “Atkal klāt ir rudens un siltā atmiņā paliek darbīgā vasara ar dziesmām, gleznošanu jautrā domubiedru un draugu pulkā. Pierasts, ka mākslinieki strādā uz audekla, papīra, ēkas sienas ... Balta lapa ir kā spēles laukums, kur notiek darbība, rodas emocijas un stāsts. Bet tas viss jau ir bijis. Šoreiz mēs kannojam. Par līniju un kŗāsu mājvietu kļuvušas kannas. Latvijas ainavu jau sen nerotā siena zārdi, piena kannu steķi,, arī brūna govs pie lauku mājas ir retums. katrs atceramies lielas un mazas kanniņas ar siltu pienu pie vecmāmiņas vai kaimiņu saimnieces. mellenes, zemenītes, medus maize ... Šoreiz cenšamies šīm atmiņām parādīt godu. Mākslā ir nepieciešams kontrasts, lai būtu līdzsvars un intriga. Degvielas kanna arī ir kanna, lai gan no citas pasaules. Baltais un melnais bez konflikta, bet viens otru papildinošs. Šī ikoniskā dizaina forma diktē citus noteikumus, citu stāstu. Veidojas saspēle starp visu dabīgo, balto un industriālo, tehnisko. lai arī cik mēs esam "zaļi" domājoši, bez šīs rūpnieciskās, cilvēka radītās pasaules dzīvot nevaram. Mēs ticam, ka melnais un baltais var pastāvēt līdzās un bagātināt viens otru.” Izstādes dalībnieki – mūziķi: Emīlija Fricone, Roberts Jakubovskis, Māra Kalniņa, Uldis Kākulis, Mārtiņš Križevics, Svens Linga, Jolanta Mateusa, Arnis Miltiņš, Aldans Milzarājs, Inta Milzarāja-Grīnberga, Guntars Mucenieks, Dace Pūce, Ikars Ruņģis, Jānis Vanadziņš, Gatis Zotovs; mākslinieki – Visvaldis Asaris, Baiba Ābelīte, Arvīds Endziņš, Ināra Garklāva, Laila Kocere, Inese Mailīte, Ivars Mailītis, Inga Pērkons, Maija Rezenberga, Indra Puķe, Andra Rācenāja, Jānis Straupe, Laima Vanadziņa; floriste Līga Križevica; fotogrāfs Dzintars Malkauss un radio žurnāliste Velga Vītola, radoša personība Sanda Rungovska, kā arī mūziķu bērni Helma Elvīra Križevica, Andžejs Žanis Križevics, Alfrēds Križevics, Līva Mateusa, Ikars Ruņģis (J). Izstāde tapusi “BILŽU” vasaras nometnē Jumurdas muižā. Festivālu un izstādi rīko “BILŽU BIROJS” sadarbībā ar tirdzniecības centru “SPICE”. Festivālu “BILDES” jau ieskandinājis koncerts BĒRNIEM, kas notika VEF Kultūras pilī. Festivāls “BILDES” turpināsies VEF Kultūras pilī, kur 25. oktobrī notiks “BILŽU” MŪZIĶU UN VIŅU BĒRNU koncerts, 30. oktobrī koncerts “PIRMOREIZ “BILDĒS””, 5. novembrī DZIESMINIEKU koncerts, 13. novembrī AKUSTISKAIS koncerts, un 17. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts. Mūzikas namā “Daile” 28. oktobrī notiks BLŪZA koncerts. Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā https://www.bilesuparadize.lv
Nedēļas nogalē Cēsu koncertzālē ar publikas sajūsmu izskanēja Andreja Žagara kultūras attīstības fonda organizētais tradicionālais opermūzikas Galā koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram“. Solo koncertu Latvijas publikai sniedza viens no šī brīža operas pasaules vadošajiem tenoriem Pāvels Černohs, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jaroslavs Kizlinks. Šis bija jau astotais Andreja Žagara kultūras attīstības fonda organizētais koncerts Cēsīs un līdzīgi kā iepriekšējie, arī šis izskanēja ar publikas stāvovācijām. Pāvels Černohs savu solo programmu veidoja, lai klausītāji kopā ar māksliniekiem izdzīvotu skaistākās operu ārijas no itāļu, čehu, vācu un franču opermūzikas repertuāra. Pāvela Černoha karjeras pirmssākumos jaunā operdziedātāja talantu ievēroja un īpaši izcēla Andrejs Žagars, aicinot tenoru uzstāties Rīgā, līdz šobrīd Pāvels Černohs kļuvis par vienu no pieprasītākajiem operas solistiem. Pāvels Černohs atzina, ka ar lielu prieku atkal ir atgriezies pie Latvijas publikas un operas draugiem, kas turpina Andreja Žagara iesākto. Tāpat viņš atzina, ka ikviena talantīga mākslinieka radošajā ceļā sastaptie cilvēki, kas īstajā brīdī ierauga, notic un iedrošina, ir ārkārtīgi nozīmīgi. Tāds arī viņa karjeras pašā sākumā bija Andrejs Žagars. Šobrīd Pāvelam Černoham pieder pasaules vadošo operas namu skatuves– Teatro alla Scala, Vīnes un Parīzes operas, Nīderlandes Nacionālā opera, Karaliskā opera Londonā, arī Zalcburgas un Glaindbornas festivāli, kā arī citi operas nami un koncertzāles. Koncertu Cēsīs “Draugi – Andrejam Žagaram” atbalstīja: AS Citadele banka, Compensa Vienna Insurance Group, Compensa Life Vienna Insurance Group, AS Latvijas Gāze. “Andrejs Žagars savulaik saskatīja Pāvela Černoha talantu un iepazīstināja viņu ar Latvijas skatītājiem, bet šodien mākslinieks uzstājas pasaules vadošajos opernamos. Tagad Pāvels Černohs atgriežas uz Latvijas skatuves, un tas mums nozīmē ļoti daudz. Arī Citadelē ticam talanta potenciālam un ilgtermiņa ieguldījumu nozīmei. Tāpēc mums ir īpašs gandarījums atbalstīt Andreja Žagara kultūras attīstības fondu, kas bagātina Latvijas kultūras dzīvi un ļauj pasaules līmeņa mākslu piedzīvot tepat Latvijā,” uzsver bankas Citadele Private Banking vadītājs Kristaps Urpens. “Andrejs Žagars prata pamanīt talantu un noticēt māksliniekam vēl pirms viņu bija pamanījusi plašāka starptautiskā publika. Klausoties Pāvelu Černohu, varam novērtēt, cik tālredzīgs bija šis skatījums. Mums ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas palīdz saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras dzīvi, lai arī turpmāk tepat mājās varētu baudīt pasaules līmeņa mākslu”, uzsver “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis. Veiksmīga sadarbība fondam norit ar Latvijas Sabiedrisko mediju un Latvijas Radio 3 “Klasika”, rodot iespēju augstvērtīgus koncertus pārraidīt tiešraidē vai vēlāk ierakstos arī plašākai publikai. Arī šis koncerts būs pieejams klausītājiem ierakstā. Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode, kas atklāja šī gada koncertu ar sirsnīgu uzrunu un bija tuvs draugs Andrejam Žagaram, saka: “Andrejs bija liela mēroga personība, kas ietekmēja ne tikai mūzikas un teātra, bet krietni plašāku kultūras lauku. Ir tikai dabiski, ka viņa auklētā mākslas izcilības ideja turpinās caur šiem draugu koncertiem. Tajos ceļu uz Latviju arvien rod pasaules zvaigznes, kas savu mirdzumu sākotnēji spodrinājušas Rīgā. Viņiem pievienojas jaunie mākslinieki, un šis process nebeidzas, jo Andrejs ir mēraukla plašam lidojumam.” Koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram” tradicionāli notiek oktobrī, kad Andrejs Žagars svinētu savu dzimšanas dienu.
Ceturtdien, 15. oktobrī, Rīgas kultūrtelpā “Ex Libris” aizvadīts kādreizējās deju mūzikas grupas “Pamatinstinkts” dziedātājas un tagadējās žurnālistes Ilzes Kalves grāmatas “Grupa Pamatinstinkts. Trakie 90. gadi un deju mūzikas aizkulises” atvēršanas pasākums. Vakars norisinājās deviņdesmito gadu noskaņās, pulcējot viesus uz atmiņu stāstiem un jautru ballīti. Pasākumā piedalījās arī pati grāmatas autore, kura šobrīd dzīvo Apvienotajā Karalistē. Viesi bija aicināti atcerēties deviņdesmito gadu modi un atmosfēru, savukārt vakara gaitā netrūka arī dažādu pārsteigumu. Grāmata balstīta uz patiesiem notikumiem, izmantojot Ilzes Kalves tā laika pierakstus un piezīmes par koncertiem. Tajā ar humoru atklātas Latvijas deju mūzikas aizkulises pēc neatkarības atgūšanas – piedzīvojumi koncertbraucienos, negaidītas situācijas un notikumi, kas raksturoja tā laika mūzikas industriju. Lai gan stāstos sastopami arī sabiedrībā pazīstami cilvēki un reāli notikumi, autore darbu piesaka nevis kā vēsturisku pētījumu, bet gan jautru romānu. Ilze Kalve plašākai publikai kļuva pazīstama kā 90. gadu deju mūzikas grupas “Pamatinstinkts” dziedātāja, dziesmu autore un aranžētāja. Grupas populārāko skaņdarbu vidū ir “Neskaties manī”, “Es tev vienkārši esmu”, “Funky” un “Sūti man SMS”. Šobrīd Ilze Kalve darbojas žurnālistikā, ziņojot par notikumiem Apvienotajā Karalistē un Latvijas diasporas aktualitātēm. Ieskaties grāmatas atvēršanas pasākuma fotogalerijā!
Ar aizraujošiem mūziķu atgadījumu stāstiem, iemīļotām dziesmām un muzikāliem pārsteigumiem 10. oktobrī Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē aizvadīts pirmais muzikālā sarunu šova “BIJA TĀDS GADĪJUMS... | muzikantu brīnišķīgie piedzīvojumi” vakars. Pēc Liepājas pasākums turpinās ceļu pa Latviju, jau 16. oktobrī viesojoties Tukumā, bet līdz oktobra beigām – arī Ogrē, Valmierā, Ulbrokā, Rēzeknē un Jelgavā. Muzikālais sarunu šovs skatītājiem ļauj ielūkoties tajā mūziķu dzīves daļā, kas parasti paliek ārpus skatuves gaismām. Tie ir spilgti, amizanti un negaidīti stāsti par koncertiem un turnejām, aizkulisēm, kolēģiem un piedzīvojumiem, kurus mūziķi atceras vēl gadiem ilgi. Sarunas un stāsti vakara gaitā mijas ar skatītāju iemīļotām dziesmām “Gadījuma orķestra” pavadījumā. Šoruden ar saviem stāstiem un muzikālajiem priekšnesumiem skatītājus priecē Olga Rajecka, Normunds Jakušonoks, Normunds Rutulis, Normunds Zušs un Guntis Veits, savukārt vakarus vada Māris Grigalis vai Mārtiņš Kanters. Katrā pilsētā uz skatuves satiekas trīs vakara viesi, kuru sastāvs dažādās norises vietās atšķiras, vakara vadītājs un “Gadījuma orķestris”. Pēc pirmā aizvadītā vakara Liepājā “BIJA TĀDS GADĪJUMS...” turpināsies vēl sešās Latvijas pilsētās: 16. oktobrī plkst. 19.00 – Tukuma pilsētas Kultūras namā; 17. oktobrī plkst. 19.00 – Ogres novada Kultūras centrā; 24. oktobrī plkst. 19.00 – Valmieras Kultūras centrā; 29. oktobrī plkst. 19.00 – Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”; 30. oktobrī plkst. 19.00 – Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”; 31. oktobrī plkst. 19.00 – Jelgavas Kultūras namā. Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv
Ar stāvovācijām un publikas aizkustinājumu 8.oktobrī VEF Kultūras pilī pirmizrādi piedzīvoja muzikālais dziesmu stāsts “Pasaule, pasaulīt”. Vērienīgais un dinamiskais iestudējums atklāj jaunas virsotnes komponista Borisa Rezņika mūzikā, ko emocionāli izdzīvo jaunās paaudzes mākslinieki. Himna mīlestībai, sapņiem un dzīvei – šīs sajūtas caurvij izrādi, ko radījusi lieliska un profesionāla komanda. Meistarīgi veidotais sižets par 80.gadu jauniešiem un viņu dzīves līkločiem režisora Valda Pavlovska vadībā ļauj piedzīvot komponista dziesmas jaunā, romantikas un pārlaicīgas gudrības gaismā. Iespaidīgais muzikālais stāsts tapis kā veltījums vienam no Latvijas popmūzikas aizsācējiem, komponistam un grupas “Eolika” dibinātājam Borisam Rezņikam. “Bija ļoti patīkami strādāt ar jaunās paaudzes izpildītājiem. Viņi ar lielu mīlestību un pietāti izturējās pret Borisa dziesmām. Tā jau arī bija Borisa misija - atrast jaunus, talantīgus dziedātājus. Domāju, ka arī pats Boriss Rezņiks būtu apmierināts ar viņu sniegumu. Un jā, šie jaunieši patiešām spēj mainīt pasauli” - pēc pirmizrādes atzina izrādes režisors un libreta autors Valdis Pavlovskis. Jaunības prieks, degsme, azarts un enerģija, kas strāvoja no skatuves, aizkustināja arī komponista sievu Aleksandru Solovjovu-Rezņiku, kura bija skatītāju rindās un saņēma režisora dāvātos ziedus. “Tas bija tik aizkustinoši un ļoti, ļoti profesionāli. Paldies visiem jauniešiem un Borisa ilggadīgajam cīņu biedram un draugam Valdim Pavlovskim. Šo koncertu gribas piedzīvot vēl un vēlreiz”, uzsvēra Aleksandra. Dziesmu stāsta galveno varoņu lomās iejūtas popmūzikas, mūziklu un TV šovu pasaulē zināmi mākslinieki — Dagnis Roziņš, Linn (Linda Rušeniece), Eduards Rediko, Estere Tauriņa, Toms Kursītis un Beate Megija Baranovska. Iestudējumā piedalās arī Toms Kalderauskis, Una Daniela, Artūrs Biķernieks, AnnaKrista un grupa astoņu dejotāju sastāvā. Izrādē izskan Borisa Rezņika populārākās dziesmas — “Pasaule, pasaulīt”, “Tava atnākšana”, “Es neesmu Džeina Fonda”, “Zem saules vai mēness”, “Karavāna”, “Pienenīte”, “I Will Return”, “Es esmu muzikants”, “Kā es gaidīju”, “Tāla uguns”, “Eņģelis” un daudzas citas, arī mazāk zināmas melodijas. Iestudējuma režisors un libreta autors Valdis Pavlovskis, muzikālais vadītājs Mārcis Auziņš, horeogrāfs Juris Gogulis, scenogrāfs Egils Kupčs, videomākslinieks Jānis Romanovskis, kostīmu māksliniece Ilze Kaša un vokālā konsultante Anmary. Dziesmu stāsta “Pasaule, pasaulīt” turpmākās izrādes notiks jau 10.oktobrī Ogres kultūras centrā, 16.oktobrī Līvānu novada kuiltūras centrā, 18.oktobrī Latgales vēstniecībā Gors, 25.oktobrī Jelgavas kultūras namā, 31.oktobrī kultūras centrā Siguldas Devons, 1.novembrī Liepājas OC Rožu zālē un 8.novembrī Valmieras kultūras centrā. Biļetes - “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā.
6. oktobrī Rīgas mākslas muzejā “Zuzeum” norisinājās Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” salidojums, kas otro gadu vienuviet pulcēja dažādu paaudžu mūziķus, balvas laureātus, nominantus un mūzikas nozares pārstāvjus. Pasākums simboliski ievadīja “Zelta Mikrofona” 31. sezonu. Salidojums iecerēts kā ikgadēja Latvijas mūzikas kopienas satikšanās vieta, kur neformālā gaisotnē atjaunot senas pazīšanās, veidot jaunus kontaktus un pārrunāt nozares aktualitātes. Atšķirībā no svinīgās balvu pasniegšanas ceremonijas šajā pasākumā galvenā uzmanība pievērsta pašiem mūzikas cilvēkiem, viņu pieredzei un savstarpējai sadarbībai. Vakara programmā īpaša vieta bija atvēlēta sarunai ar “Zelta Mikrofona” žūrijas pārstāvjiem par mūzikas ierakstu vērtēšanas kritērijiem un balvas norises principiem. Tāpat pasākuma programmā bija iekļauta dokumentālās filmas “30 gadi Latvijas mūzikā” otrās daļas pirmizrāde, kas atskatās uz Latvijas mūzikas nozares notikumiem un pārmaiņām laikā no 2006. līdz 2016. gadam. Salidojums iezīmēja arī jaunās balvas sezonas sākumu. Ierakstu iesniegšana “Zelta Mikrofons 31” vērtēšanai turpinās līdz 1. decembrim, savukārt apbalvošanas ceremonija paredzēta 2027. gada 16. janvārī. Ielūkojies “Zelta Mikrofons 31” salidojuma atmosfērā MuzikasPasaule.lv fotogalerijā!
Ar Ludviga van Bēthovena Piektās simfonijas monumentālajiem akordiem un publikas stāvovācijām Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2. oktobra vakarā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga aizsāka savu 21. koncertsezonu. Šis bija simbolisks mirklis gan orķestra mūziķiem, gan plašākam mūzīkas cienītāju un draugu lokam, kolektīva mākslinieciskā vadītajā statusā nu jau oficiāli sveicot prominento igauņu diriģentu Olari Eltsu. Līdzās vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Piektajai, jeb “Liktens” simfonijai koncertā tika atskaņota arī Eltsa tautieša, igauņu komponista Erki Svena Tīra skaņdarbs Phantasma un Vācijā mītošās dienvidkorejiešu skaņumākslas zvaigznes Unsukas Činas opuss Subito con forza. Savukārt latviešu skaņumākslas dimensiju Sinfonietta Rīga sezonas ievadā pārstāvēja šīgada jubilāra Pētera Vaska Pirmais koncerts vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma”, kurā solistes godā spoži uzmirdzēja virtuozā somu vijolniece Elīna Vehele (Elina Vähälä). Latvijas Universitātes Lielajā aulā sanākušas publikas vidū bija gan orķestra pastāvīgie klausītāji un daiļrades cienītāji, gan sabiedrībā redzamas personas, Kultūras ministrijas un diplomātiskā korpusa pārstāvji. Koncertā klātesošs bija arī igauņu komponists Erki Svens Tīrs, kura skaņdarbus Sinfonietta Rīga savās programmās ir iekļāvusi arī iepriekš.Diriģenta Olari Eltsa stāšanās jaunajā amatā ir īpašs notikums gan Sinfonietta Rīga kolektīvam, gan arī visai Latvijas akadēmiskās mūzikas saimei. Kā viesdiriģents pie Sinfonietta Rīga diriģenta pults Olari Eltss ir stājies vairākkārt arī līdz šim. Vienlaikus jaunais statuss Eltsa biogrāfijā zināmā mērā vērtējams kā atgriešanās pie klausītājiem Latvijā. No 2001. līdz 2006. gadam viņš ir veicis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amata pienākumus. Koncertu tiešraidē translēja Latvijas Radio 3 “Klasika”. Plašu starptautisku atpazīstamību Olari Eltss izpelnījies ar savu aizrautīgo pieeju oriģinālu koncertprogrammu veidošanā. Kopš 2020. gada viņš ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ārpus dzimtās Igaunijas Olari Eltss kā viesdiriģents uzstājies kopā ar tādiem izciliem orķestriem kā Leipcigas Gewandhausorchester, Somijas Radio simfonisko orķestri, Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri, Nīderlandes Radio filharmonisko orķestri, BBC simfonisko orķestri, Mančestras The Hallé orķestri, Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, Belfāstas Ulsteras orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri, Orchestre National de France, Orchestre National de Lyon, Luksemburgas filharmonisko orķestri, Polijas Nacionālo radio simfonisko orķestri, Budapeštas Festivāla orķestri, Kvebekas simfonisko orķestri, Tokijas Yomiuri Nippon simfonisko orķestri, Seulas filharmonisko orķestri, Oklendas filharmonisko orķestri un Melburnas simfonisko orķestri. 2026./2027. gada sezonā Olari Eltss turpinās vadīt Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri tā vēsturiskajā simtgades sezonā, tostarp plānotas starptautiskas turnejas Eiropā un Āzijā. Līdztekus, stājoties Sinfonietta Rīga vadītāja amatā, kopā ar ievērojamo vācu vijolnieci Izabellu Faustu Eltsam plānota atgriešanās pie Islandes simfoniskā orķestra, sadarbība plānota arī ar Helsinku filharmonisko orķestri, Tamperes filharmonisko orķestri, Tapiola Sinfonietta un Taipejas simfonisko orķestri. Kā redzams mūsdienu Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikas popularizētājs Eltss aizvien aktīvi darbojas skaņu ierakstu veidošanā, izgaismojot daudzu reģiona vadošo komponistu nozīmīgākos darbus. Viņa īstenotais somu komponistes Kaijas Sāriaho opusa True Fire ieraksts kopā ar Radio France saņēma 2024. gada Gramophone balvu kategorijā “Mūsdienu ieraksts”. Jaunākie skaņu ieraksti, kas tapuši izdevniecības BIS Records paspārnē piedāvā godalgotā norvēģu komponista Eivinda Torvunda mūziku sadarbībā ar Oslo filharmonisko orķestri, kā arī somu komponista Kalevi Aho sacerējumus ar Antverpenes simfonisko orķestri un Kymi Sinfonietta. Eltsa diskogrāfijā rodami arī igauņu 20. gadsimta klasiķa Heino Ellera simfonisko poēmu un Vijolkoncerta ieraksti kopā ar latviešu vijolnieci Baibu Skridi un Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī starptautiski plaši atzīta ierakstu sērija ar igauņu komponista Erki Svena Tīra darbiem, kas tapuši izdevniecībā Ondine, sadarbībā ar Tapiola Sinfonietta. Eltsa studijas darbu vidū izceļami arī Hjalmāra Borgstrēma un Dmitrija Šostakoviča vijolkoncerti kopā ar norvēģu vijolnieci Elbjērgu Hemzingu un Vīnes simfonisko orķestri, kā arī kritiķu augsti novērtētais Detlefa Glanerta un Lučāno Berio darbu ieraksts kopā ar Helsinku filharmonisko orķestri. Olari Eltss pazīstams arī ar savu vērienu skatuviskajā mākslā. Viņš ir diriģējis tādu operu kā Volfganga Amadeja Mocarta “Dons Žuans” un “Idomeneo” vai Hektora Berlioza “Fausta pazudināšana” iestudējumus. Eltss pazīstams arī ar saviem starpžanru sadarbības projektiem. Kopā ar Tallinā bāzēto teātra kompāniju NO99 uz Berlīnes Konzerthaus skatuves diriģents piedalījies Viljama Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī” iestudējumā, integrējot dramatisko materiālu ar Fēliksa Mendelszona slaveno mūziku. Leonarda Bernsteina 100. jubilejas gadā Olari Eltss piedalījās filmas On the Waterfront tapšanā, diriģējot skaņu celiņa ierakstu kopā ar Luksemburgas filharmonisko orķestri. Savukārt iepriekšējā sezonā Eltss piedalījās Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra izrādes “Makbets” atjaunotā iestudējumā sadarbībā ar Igaunijas Drāmas teātri. Olari Eltss bijis Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents no 2007. līdz 2020. gadam, bet no 2011. līdz 2014. gadam galvenā viesdiriģenta amatu viņš ieņēma Helsinku filharmoniskajā orķestrī. No 2018. līdz 2022. gadam Eltss bijis Somijas Kymi Sinfonietta mākslinieciskais padomnieks, bet no 2006. līdz 2011. gadam - Orchestre National de Bretagne mākslinieciskais padomnieks. Pirms tam, no 2007. līdz 2010. gadam Eltss darbojies kā Skotijas kamerorķestra galvenais viesdiriģents.
1.oktobrī VEF kvartāla kamerzālē “Spīdola” norisinājās grupas “Papīra Lidmašīnas” pirmais oriģinālmūzikas koncerts, kas pulcēja prāvu skaitu grupas atbalstītāju. “Tas bija vakars, kas beidzās pārāk ātri, bet pilnīgi noteikti paliks mūsu atmiņās uz visiem laikiem. Paldies visiem klātesošajiem cilvēkiem, kuri kopā ar mums radīja neaizmirstamas emocijas un kļuva par daļu no mirkļa vēsturē. Kopā smējāmies, dziedājām, lēkājām un pielidinājām pilnu zāli ar papīra lidmašīnām,” savas sajūtas pēc koncerta raksturo grupas dalībnieki. Koncertā uz skatuves grupas mūziķiem – Rihardam Bērziņam, Gunāram Narbutam, Edgaram Railam, Jurim Ludženiekam – pievienojās arī Miķelis Vīte – perkusijas, Kristens Kupčs – elektriskā ģitāra, Rolands Erkmanis – akustiskā ģitāra. „Papīra Lidmašīnu” lidojums turpinās, un jau 2027. gadā gaidāms grupas otrais studijas albums!
270 lapa no 272