Rīgas Doma meiteņu koris TIARA aicina uz īpašu jaundarbu pirmatskaņojumu koncertu “Kā skan Rīga?”, kas būs veltījums Rīgai 825. dzimšanas dienā. Koncerts notiks 2026. gada 5. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Koncertā kopā ar kori un diriģenti Airu Birziņu piedalīsies koncertmeistare Evija Bonāte un solists Daumants Kalniņš.
Dažādos laikos dzejnieki daudzveidīgi aprakstījuši un iemūžinājuši mūsu galvaspilsētas Rīgas būtību, ar vārdiem gleznojot spilgtas, sirsnīgas, poētiskas, dzīvības un pārdomu pilnas ikdienas ainas. Iedvesmojoties no Rasas Bugavičutes-Pēces, Pētera Jurciņa, Alfrēda Krūkļa, Māra Melgalva un Veronikas Strēlertes sacerētās dzejas, to jaunradītā mūzikas audumā tvēruši komponisti Kārlis Auzāns, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Edgars Mākens un Uģis Prauliņš.
Tāpat Rīga daudzināta arī latviešu tautasdziesmās. Rodot iedvesmu bagātajā folkloras materiālu pūrā, jaunas tautasdziesmu apdares sacerējuši komponisti Andris Sējāns un Juris Vaivods. Līdzās jaundarbiem koncertā skanēs arī senāk tapušas dziesmas par Rīgu – Mārtiņa Brauna “Lielais Alberts”, Raimonda Paula “Pārliecība” un Ulda Stabulnieka “Rīga” –, caur īpaši izteiksmīgām melodijām nesot spēcīgu, uzrunājošu vēstījumu. Klausītājiem būs iespēja uzzināt, kā Rīgu savos darbos atklājuši spilgti mūsdienu latviešu komponisti un – kā Rīga skan šodien.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179780
Koncertu organizē Rīgas Doma meiteņu kora biedrība sadarbībā ar MIKC Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolu. Projekta īstenošanu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Šī gada 5. novembrī VEF Kultūras pilī izskanēs tradicionālais mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" Dziesminieku koncerts, kurā uz vienas skatuves tiksies gan pieredzējuši Latvijas autordziesmu meistari, gan nosacīti muzikāli jaunpienācēji. Gatavojoties priekšnesumam, mūziķi dalās savās pārdomās par atbildību skatītāju priekšā, satraukumu un radošo manifestāciju uz lielās skatuves.
Šie mākslinieki jau gadiem ilgi uzstājas tikpat patiesi un brīvi gan savā virtuvē, draugu un domubiedru lokā, gan uz lielām publiskām skatuvēm. Viņu klausītāji mainās, skatuves kļūst lielākas, bet pats svarīgākais paliek nemainīgs — dziesma un stāsts, kas nāk no paša cilvēka.
Dziesminieki ir sava ceļa gājēji. Pašpietiekami, neatkarīgi un uzticīgi savai sajūtai par mūziku. Iespējams, tāpēc daudzi no viņiem nemaz nav meklējuši nepieciešamību sevi ietērpt lielas grupas formātā.
Tieši tādus viņus “BILŽU” skatuve vienmēr ir gaidījusi - ar dziesmām, kurās ir dzīves pieredze, humors, pārdomas, mīlestība un reizēm arī mazliet smeldzes.
Šis būs vakars tiem, kuriem patīk klausīties ne tikai mūziku, bet arī cilvēku.
Koncertu vadīs: Arnis Miltiņš
Koncertā uzstāsies: Haralds Apogs, Valdis Atāls, Gatis Zotovs, Jānis Jansons, Uldis Kākulis, Agita Kaužēna, Silvija Silava, Laine Ligere Stengrevica, Arnis Miltiņš, Matīss un Uldis Ozoli, Sandra Bula un Āris Ziemelis, Inta Pauļuka, Felikss Staņevičs, Silvestrs Sīlis, Ilona Papečkytė, Gundars Rullis, Kristaps Grasis, Ēriks Loks u.c.
Katram no izpildītājiem uznākšana uz festivāla lielās skatuves saistās ar atšķirīgām, taču ļoti spēcīgām emocijām. Koncerta dalībnieks un grupas "Alis P" līderis Gundars Rullis, kurš "BILDĒS" ir piedalījies daudzreiz, taču "Dziesminieku koncertā" dalību ņems pirmo reizi, neslēpj neviltotu gandarījumu par gaidāmo notikumu: "Es ļoti priecājos par šo pirmo iespēju piedalīties dziesminieku vakarā," viņš saka, uzsverot, ka viņa priekšnesumu vizuāli vislabāk raksturotu krāsa, kas ir "tāda tumši dzeltena kā medus...". Viņš piebilst, ka konkrētajā vakarā viņu visvairāk saista iespēja "satikt cilvēkus, kuriem dziesma ir pirmajā vietā".
Tikmēr dziesminieks Haralds Apogs - daudziem labi zināmais leģendārā televīzijas raidījuma "Labvakar" operators - atzīst, ka publiska uzstāšanās viņam joprojām ir liels izaicinājums: "Satraukums pārsvarā. Nekas jau cits tāds nenāk prātā, jo es neesmu apradis ar šo domu - uzstāties uz skatuves. Parasti tas ir bijis tādā mazākā draugu lokā. Un tas man rada stresu, ko es savā laikā neesmu varējis pārdzīvot, jo es ļoti nesen ar to nodarbojos un būtībā "BILDĒS" es iegāju tikai pagājušajā gadā."
Haralds Apogs savā saziņā izvēlas vienkāršību un vaļsirdību, norādot, ka savu repertuāru var ilustrēt ar kādu faktu no dzīves, kad attiecīgā dziesma ir radusies: "Bet jebkurā gadījumā tu jau stāsti to, ko tu jūti un ko tu esi darījis. Un tur, manuprāt, neko nevajag izgudrot. Vajag pateikt to, kas tev ir sakāms, un kāpēc. Tas arī viss."
Pilnīgi citu skatījumu uz auditorijas mērogu pauž Silvestrs Sīlis - brīvmākslinieks, dziesminieks un video meistars , kuram kā vecās paaudzes pārstāvim nav izšķirošas nozīmes, vai zālē sēž viens vai tūkstošiem cilvēku: "Pirmām kārtām tā ir atbildība. Jo, ja es kāpju uz skatuves vai esmu publikas priekšā, tātad man ir atbildība, lai es... nevis vienkārši tur tā kā esmu... kā mēbele, ja, tāpēc ka jābūt, bet lai es pildu kaut kādu funkciju. Lai tie cilvēki kaut ko iegūst no tā, ka es tur esmu viņu priekšā…"
Autordziesmu un sirsnīgu stāstu cienītājus dziesminieki šajā koncertā noteikti iepriecinās unikālo gaisotni un personiskiem vēstījumiem.
Festivāla “BILDES” ietvaros VEF Kultūras pilī notiks vēl tikai 2 koncerti: 13. novembrī AKUSTISKAIS koncerts un 17. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts.
Mūziķu un mākslinieku veidotā izstāde “KANNOJAM!” būs apskatāma t/c “SPICE” 2. stāvā līdz 11. novembrim, kā arī VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā.
Festivālu rīko “BILŽU BIROJS”
Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā
Latvijas hiphopa izpildītājs Bārda jeb mcbārda (Raimonds Blisiņš) atgriežas ar īpaši personisku singlu “vārdi kuri jānosauc”. Dziesma, kas tapusi sadarbībā ar reperi un producentu ansi, ir atklāts atskats uz mūziķa dzīves ceļu – no pirmajiem soļiem hiphopā līdz pārmaiņām, kas likušas no jauna izvērtēt savas vērtības un dzīves izvēles.
Bārda plašāku atpazīstamību ieguva ar 2018. gadā izdoto debijas albumu “Nakts bērns”, kas tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons”. Jaunajā skaņdarbā mākslinieks atskatās uz pieredzēto vairāk nekā divu desmitgažu garumā, neizvairoties arī no sarežģītākajiem dzīves posmiem.
Dziesmā “vārdi kuri jānosauc” savijas atmiņas par pirmajiem repa mēģinājumiem 2000. gadu sākumā, darbību kristīgajā mūzikā un aiziešanu no harizmātiskas draudzes. Mūziķis pievēršas arī sadarbībai ar “Edart TV” raidījumu veidošanā un dzīves jēgas meklējumiem, kas īpaši spilgti atspoguļojās debijas albuma “Nakts bērns” tapšanas laikā.
Viens no skaņdarba personiskākajiem aspektiem ir atklātais vēstījums par cīņu ar atkarībām un atteikšanos no iepriekšējā dzīvesveida. Šobrīd Raimonds studē teoloģiju un atrodas jaunā dzīves posmā, tādēļ dziesma kļuvusi par simbolisku atvadu vēstījumu pagātnei.
Sadarbība ar ansi un Arvja Belova veidots videoklips
Dziesmas muzikālo pavadījumu radījis ansis, kurš veicis arī ieraksta apstrādi un māsterēšanu. Bārda augstu novērtē iespēju sadarboties ar vienu no Latvijas hiphopa pazīstamākajiem māksliniekiem, uzskatot šo kopdarbu par nozīmīgu notikumu savā muzikālajā darbībā.
Singlam tapis arī oficiālais videoklips, kura režisori ir Arvis Belovs un Raimonds Blisiņš. Belovs iepriekš strādājis pie videoklipiem tādiem māksliniekiem kā “Kautkaili”, “Sudden Lights”, “Polifauna”, “Very Cool People”, Aija Andrejeva un Intars Busulis.
Videoklipa operators ir Arvis Belovs, kurš veicis arī montāžu un krāsu korekciju. Kā otrais operators un kameras asistents piedalījies Toms Nazarovs.
Ar jauno singlu “vārdi kuri jānosauc” Bārda piedāvā ne tikai muzikālu atgriešanos, bet arī personisku liecību par pārmaiņām, pieaugšanu un drosmi atklāti runāt par savu pagātni.
Dziesmas un videoklipa veidotāji
Teksts: mcbārda / Raimonds Blisiņš
Mūzika, ieraksta apstrāde un māsterēšana: ansis
Videoklipa režija: Arvis Belovs, Raimonds Blisiņš
Operators: Arvis Belovs
Kameras asistents / B kamera: Toms Nazarovs
Montāža un krāsu korekcija: Arvis Belovs
Videoklipa veidotāji izsaka īpašu pateicību Jurim Avotiņam, Aigaram Balodim, “sunsstudio”, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajai filmu skolai un OAK.
Jau šonedēļ, 5. novembrī, ar Latvijas apvienības Eklektika un lietuviešu RAVENJAZZ-Vilnius JJAZZ Ensemble koncertu noslēgsies Jelgavas pop-up koncertvietas FAKULTĀTE septiņu nedēļu darbības cikls. Tas būs pēdējais koncertvakars šoruden neierastajā koncertvietā, kas uz laiku izveidota bijušajā universitātes auditorijā Akadēmijas ielā 19. Projekts devis arī vērtīgas atziņas par auditorijas interesi un kultūras piedāvājuma attīstības iespējām Jelgavā.
FAKULTĀTE tika veidota kā īslaicīgs kultūras eksperiments, iespēja pārbaudīt, vai ikdienā citam mērķim izmantotu telpu iespējams pārvērst par vietu kvalitatīvai dzīvajai mūzikai. Septiņu nedēļu laikā koncertvietā līdz šim uzstājušies dažādu žanru mākslinieki - IDILLE, Bel Tempo, zaldats, stariņš un Laika Suns, katram vakaram piešķirot atšķirīgu muzikālo raksturu. Koncertvakaru programmu papildināja Rīgas Mediju un mākslas tehnikuma (RMMT) jauniešu veidotās īsfilmas, bet viens no vakariem pārtapa arī kino seansā ar filmas “Jelgava ’94” izrādīšanu.
“Uzsākot FAKULTĀTI, mums nebija gatavas atbildes, vai šāds formāts Jelgavā strādās. Tieši tāpēc tas bija eksperiments. Viena no vērtīgākajām atziņām ir tā, ka cilvēki novērtē ne tikai konkrētu mākslinieku, bet arī pašu koncertvietu un tās atmosfēru. Esam saņēmuši ļoti labas atsauksmes, taču vienlaikus guvuši arī praktisku pieredzi par to, cik daudz resursu un priekšnosacījumu nepieciešams, lai šādas iniciatīvas varētu pastāvēt ilgtermiņā,” stāsta FAKULTĀTES idejas autore un producente Inese Saulāja-Dobele.
Koncerts kā iemesls atbraukt uz Jelgavu
Viens no interesantākajiem projekta novērojumiem bijusi klausītāju interese arī ārpus Jelgavas. Uz FAKULTĀTES koncertiem devušies apmeklētāji no Rīgas, kuriem mūzikas notikums kļuvis par iemeslu pavadīt vakaru Jelgavā.
“Man personīgi viens no patīkamākajiem rezultātiem ir tas, ka mums izdevās atvest cilvēkus no Rīgas uz Jelgavu, nevis otrādi. Tas liek domāt plašāk – koncerts var būt iemesls atbraukt, bet, lai cilvēks pilsētā vēlētos uzkavēties ilgāk un atgriezties, ir vajadzīgs savstarpēji papildinošs kultūras, viesmīlības un pilsētvides piedāvājums. Ne tikai viena laba kultūras iestāde vai atsevišķs notikums, bet vide, kurā dažādas iniciatīvas var attīstīties un viena otru papildināt. Jelgavai šajā ziņā ir liels potenciāls,” uzsver Inese Saulāja-Dobele.
Noslēgumā – citāds džezs un jauni muzikāli atklājumi
Jau pašā FAKULTĀTES nosaukumā iekodēta viena no projekta idejām - būt zinātkāriem, iepazīt jauno un nebaidīties no neierastā. Arī 5. novembra noslēguma koncerts turpinās šo ieceri, uz vienas skatuves pulcējot Latvijas apvienību Eklektika un viesus no Lietuvas RAVENJAZZ– Vilnius JJAZZ Ensemble.
Abu apvienību satikšanās piedāvās neierastu muzikālu salikumu, kurā nozīmīga vieta būs džeza improvizācijai, radošai brīvībai un dzīvajai enerģijai. Tas būs vakars, kurā ļauties muzikāliem pārsteigumiem un, iespējams, atklāt sev ko pavisam jaunu.
5. novembris būs arī pēdējā iespēja šoruden piedzīvot FAKULTĀTI pop-up koncertvietu, kas uz septiņām nedēļām iemājojusi bijušajā universitātes auditorijā Akadēmijas ielā 19.
Lai arī FAKULTĀTE jau sākotnēji tika iecerēta kā laikā ierobežots projekts, tās īstenošana devusi vērtīgu pieredzi un jaunas idejas. Šobrīd koncertvietas turpinājums vēl netiek solīts, taču gūtās atziņas būs noderīgas, domājot par nākamajām kultūras iniciatīvām.
FAKULTĀTES noslēguma koncerts ar Eklektika un RAVENJAZZ -Vilnius JJAZZ Ensemble notiks 5. novembrī, Akadēmijas ielā 19, Jelgavā. Biļetes Biļešu Paradīze.
Projekts īstenots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.
2026. gada 11. novembrī no plkst. plkst. 19.00 līdz 22.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Daugavmalā mierīgs vakars”.
11. novembra krastmalā pie Rīgas pils Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi turpina skaistu un vienojošu tradīciju – aizdegtu svecīšu nolikšanu pie pils mūra, godinot varoņus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību pret Bermonta armiju. Savukārt netālu esošajā koncertzālē “Ave Sol” par godu Lāčplēša dienai no plkst. 19.00 līdz 22.00 notiek pasākums “Daugavmalā mierīgs vakars”.
Pasākuma programma veidota kā muzikāls vakara ceļš no mijkrēšļa noskaņas un iekšējas apceres līdz patriotiskai kormūzikai un spēcīgam vēstījumam par Latvijas brīvību. Pirmajā daļā uzstāsies koklētāja un dziedātāja Lauma Matule un ģitārists Ivars Štubis ar koncertprogrammu “Mijkrēslis”. Dueta skanējums veidots ambient un folk stilistikā, piedāvājot Latvijā reti sastopamu kokles un elektriskās ģitāras saspēli instrumentālajā mūzikā.
Pasākuma otrajā daļā, kas sāksies plkst. 20.00 uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris. Kora sniegumā skanēs izcilu latviešu komponistu mūzika – Ulda Stabulnieka “Barons”, Raimonda Tigula “Rīta un vakara dziesma”, Emīla Dārziņa “Lauztās priedes” un citas kompozīcijas. Vakara noslēgumā Rīgas kamerkoris “Ave Sol” diriģenta Andra Veismaņa vadībā kopā ar solistiem un instrumentālistiem atskaņos Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu “Daugava” un Lolitas Ritmanis mūziku no kinofilmas “Dvēseļu putenis”. Mārtiņa Brauna dziesmu cikls tapis ar Raiņa dzejas vārdiem, kuru centrā ir Daugavas tēls, tautas liktenis un brīvības alkas.
“Kaut kas no viņa vienmēr būs aktuāls. Pagāniskais, kas ir “Daugavā”, tā nav reliģija. “Daugava” ir mūsu saknes, mūsu izaicinājums, – lūk, jūs mūs nemācīsit dzīvot, mums ir sava saule, pērkons, un tas viss nevienā mirklī neizslēdz ticību Visaugstākajam. Var domāt visādi, bet šis teksts būs aktuāls, kamēr vien būs latvieši.”
Lolitas Ritmanis sarakstītā oriģinālmūzika vēsturiskajai spēlfilmai “Dvēseļu putenis”, stāsta par Latvijas neatkarības cīņām un cilvēku likteņiem vienā no sarežģītākajiem posmiem Latvijas vēsturē. Filmas skaņu celiņš, kas ticis iekļauts arī ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pretendentu sarakstā, skanēs kora un kameransambļa – ērģeļu, klavieru, ģitāras un kokļu izpildījumā.
Pasākumu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis.
Pasākuma programma:
19.00 Koncertprogramma “Mijkrēslis”. Lauma Matule (kokle), Ivars Štubis (ģitāra)
20.00 Emīla Dārziņa jauktais koris, mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš
21.00 Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis, Ilze Reine (ērģeles), Marta Pauliņa Paula (kokle), Agnese Egliņa (klavieres), Toms Timofejevs (basģitāra), Kārlis Matīss Zitmanis (ģitāra)
Ieeja pasākumā bez maksas.
Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.
Dziedātāja Jenny May nāk klajā ar jaunu singlu „Guntiņa”, kurā latviešu tautasdziesmu senatnīgais spēks sastopas ar mūsdienīgu skanējumu. Dziesma ir muzikāls ceļojums cauri sievišķajai enerģijai un dabas stihijām.
Plašāk publikai Jenny May pazīstama ar enerģiskām popmūzikas un pop rock dziesmām, un temperamentīgajiem latino ritmiem, Jenny May šoreiz pievēršas latviešu kultūras mantojumam, atklājot jaunu savas muzikālās personības šķautni.
Jaunā singla „Guntiņa” pamatā ir latviešu tautasdziesmu motīvi, kuros savijas uguns, saule, mēness, jūra. Tie veido noslēpumainu pasauli, kurā daba un cilvēks mijiedarbojas un rod spēku. Tā ir spēka dziesma.
„Man vienmēr ir šķitis, ka latviešu tautasdziesmās slēpjas kaut kas daudz dziļāks par vienkāršiem vārdiem. Tajās ir mūsu senču gudrība, spēks un īpaša enerģija. Daļu teksta esmu sarakstījusi pati, taču par pamatu ņēmu latviešu tautasdziesmas. Dziesma ļauj senajam satikties ar jauno,” stāsta Jenny May.
Dziesmas centrālais simbols ir uguntiņa — iekšējā gaisma, kas mīt katrā cilvēkā. Tā simbolizē dzīvības spēku, radošo enerģiju, dzinējspēku un degsmi darīt lietas.
Es gribētu, lai šī dziesma klausītājiem atgādina par viņu pašu iekšējo spēku. Kad mēs tam noticam, varam darīt lielas lietas, lielus kalnus gāzt,” tā par jauno singlu pati dziedātāja.
Dziesmai mūsdienīgu aranžiju radījis Armands Varslavāns.
Dziesmas tekstu radījusi Jenny May, kā arī izmantoti tautasdziesmu vārdi.
Mūziku sakomponējuši: Jenny May, Didzis Soste, Māris Orehovs, Mārtiņš Linde, Pēteris Asbahs un Armands Varslavāns.
Mūzikas vārdu video – Kaspars Dvinskis.
Māris Āboliņš nav iesācējs mūsu mūzikas laukā, taču nupat klajā laistā “Brāļu dziesma” ir viņa pirmais singls kā dziesminiekam. Rituālās folkmūzikas noskaņās tapušajai “Brāļu dziesmai” radīts arī izteiksmīgs videoklips, kas jau saņēmis atzinību starptautisku kino festivālu klipu skatēs.
Āboliņš mūzikas aprindās līdz šim vairāk zināms kā industriālās elektroniskās mūzikas apvienības “Cyberpunk” dalībnieks, kurš darbojas arī pagānu ambientās mūzikas projektā “Ritual Inc.”. Taču viņam patīk ņemt rokās arī akustisko ģitāru un uzdziedāt ar draugiem pie ugunskura. Tā jau pirms vairākiem gadiem tapusi “Brāļu dziesma”, kas nu piedzīvojusi oficiālu ierakstu studijā un attiecīgi izdošanu. Dziesmu iedziedājis un ģitāru tajā iespēlējis tās autors Māris Āboliņš, sintezatoru piespēlējis un skaņas miksu izveicis Toms Auniņš, bet par skaņas ierakstu atbildīgs Andris Indāns.
Ņemot vērā, ka Māris ir arī vizuālo efektu meistars kinofilmām, kuru plašajā sarakstā ir arī, piemēram, “Dvēseļu putenis”, nekādi neiztikt arī bez dziesmas klipa, ko viņš režisējis pats. Par šo klipu jau saņemta labākā režisora balva “Europe Music Video Awards” ceremonijā Slovākijā, kur labākā aktiera balva savukārt tika pasniegta tēva tēlu klipā atveidojošajam Vilnim Švānam. Vīnes Neatkarīgo filmu festivālā “Brāļu dziesma” savukārt saņēma labākā videoklipa balvu. Vēl videoklips piedalījies festivālos arī Norvēģijā, Zviedrijā, Spānijā, Anglijā, Holandē, Horvātijā un Ukrainā.
“Dziesmas pamats radās pēkšņi,” saka Māris. “Esot kopā ar laikabiedriem, ievēroju, ka parasti pienāk brīdis, kad visi joki noplēsti, visi stāsti izstāstīti, bet vēlme vienoties kopīgā noskaņā palikusi. Tā arī noķēru to “kāpēc mēs vairs nedziedam dziesmas pie ugunskura” sajūtu. Rakstot tekstu, sajutu, ka tajā ir kaut kas sens, pamatīgs, tāds kā sauciens no pagātnes. Veidojot videoklipu, vēlējos notvert šīs patiesās sajūtas, kas mūsdienu ikdienas nemitīgajā ņirboņā kļūst arvien grūtāk atainojamas.”
Filmēšana norisinājās vēsturiskā vietā, kas saistīta ar Atskaņu hronikā minēto Livonijas ordeņa un žemaišu kauju pie Dobes pilskalna Dobeles novadā. “Daudzi no aktieriem ir vēstures entuziasti un filmēšanas laikā bija uzvilkuši paši savus, vēsturisko festivālu cīņās ienēsātos tērpus, no kā arī radās vajadzīgais laikmeta gars,” komentē klipa ieroču un rekvizītu meistars Mārtiņs Tiltnieks, kurš arī pats ir viens no aktieriem.
“Kā operators šo klipu filmēju ar lielu gandarījumu, jo katrā kadrā bija aci piesaistošas faktūras: uguns gaismā spīdošs metāls, brāļu raupjās sejas, ko klāj asinis un netīrumi, dejojošās liesmas un virmojošais ūdens,” uzsver operators Ivo Skanstiņš.
Klips noskatāms vietnē “YouTube”, bet dziesma noklausāma lielākajos mūzikas straumēšanas servisos.
7. novembrī plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta” kamermūzikas vakaru rudens sezonu noslēgs koncertprogramma “Zila debess zelta mākoņos”. Koncertā uzstāsies flautistes Liene Denisjuka-Straupe un Maija Zandberga, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Kristīne Paula, aicinot klausītājus muzikālā ceļojumā dabas pasaulē.
Programmas iedvesmas avots ir Aspazijas bērnības atmiņu diloģija “Zila debess zelta mākoņos”. Atsaucoties uz literārajā darbā atklāto dabas pasauli, komponistes Indra Riše un Sabīne Ķezbere radījušas jaundarbus flautas, marimbas un klavieru sastāvam. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tapis Sabīnes Ķezberes skaņdarbs “Luminous”, savukārt Indras Rišes darbs “Lielais mežs un pārējie” vēl ir tapšanas procesā. Tajā komponiste pievēršas dabas saudzēšanas nozīmei, rosinot domāt par cilvēka ietekmi uz mežu un tā trauslo ekosistēmu.
Līdzās jaundarbiem koncertā skanēs arī Fransuā Kuperēna “Iemīlējusies lakstīgala”, Leo Delība “Ziedu duets”, Jonas Boves “Ziemeļu svīta”, Filipa Gobēra “Grieķu divertisments”, Iana Klārka “Maya”, kā arī Jena Šlīkera un Nila Rouera kopdarbs marimbai un klavierēm “Rīta mākoņi”. Dabas tēmas katrā skaņdarbā atklāsies citādi – putnu dziesmās, ziedu trauslumā, ziemeļu ainavās un meža noskaņās.
Koncertprogrammā īpaša uzmanība pievērsta flautas tembrālajai daudzveidībai. Līdzās flautai skanēs arī pikolo un alta flauta, atklājot instrumenta plašo izteiksmes iespēju gammu. Savukārt marimbas skanējums papildinās muzikālo ainavu ar daudzveidīgām tembrālām krāsām un ritmiskām niansēm.
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/176552
Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Atzīmējot savas pastāvēšanas 30. gadadienu, latviešu rokgrupa “Satellites LV” laidusi klajā jaunu singlu “Redzeslokā”, kura ierakstā piedalījusies arī dziedātāja un flautiste Alise Golovacka no grupas “Nova Koma”. Līdz ar dziesmas iznākšanu mūziķi atklājuši, ka viņu septītais studijas albums sauksies “Strāvojumi” un pie klausītājiem nonāks 2027. gada sākumā.
Jaunais singls “Redzeslokā” turpina grupas šā gada muzikālo darbību, sekojot aprīlī izdotajai dziesmai “Svētdienas svārki”. Tas ir vēl viens solis pretī jaunajam studijas albumam, pie kura “Satellites LV” strādājuši pēdējo gadu laikā.
Dziesma ierakstīta šovasar Rīgā, sadarbojoties ar skaņu inženieri un producentu Edvardu Broderu. Īpašu skanējumu tai piešķir Alises Golovackas balss un flautas partijas.
“Šī bija pēdējā dziesma, kuru mums bija jāieraksta, lai nokomplektētu jauno albumu. Īpaši liels prieks, ka dziesmas ierakstā ar balsi un flautas iespēlēm piekrita piedalīties talantīgā Alise Golovacka,” atklāj grupas mūziķi.
Jubilejas gadā – jauns albums “Strāvojumi”
Grupa “Satellites LV”, kuras pirmsākumi meklējami 1996. gadā, šogad svin 30 gadu jubileju. Savulaik pazīstama ar nosaukumu “The Satellites”, apvienība kļuvusi par vienu no Latvijas alternatīvās rokmūzikas pārstāvjiem, savā daiļradē apvienojot ģitārmūziku un daudzslāņainus aranžējumus.
Viens no grupas nozīmīgākajiem ierakstiem ir albums “Varavīksnes galā”, kas 2018. gadā saņēma Austras balvu kā gada labākais albums.
Šā gada aprīlī “Satellites LV” izdeva singlu “Svētdienas svārki”, kas klausītājiem tika piedāvāts ne tikai digitāli, bet arī ierobežotā 200 eksemplāru CD tirāžā. Izdevumā iekļautas četras dziesmas, apzināti atsaucoties uz grupas deviņdesmito gadu ierakstu izdošanas tradīcijām.
Tagad mūziķi gatavojas nākamajam nozīmīgajam notikumam – septītā studijas albuma “Strāvojumi” izdošanai 2027. gada sākumā. Precīzs albuma iznākšanas datums pagaidām nav paziņots.
Jaunais singls “Redzeslokā” jau ir pieejams klausītājiem.
Latviešu alternatīvās popmūzikas grupa “Kautkaili” laidusi klajā savu otro studijas albumu “Visas pasaules jūtas”. Tajā apkopotas desmit dziesmas par mīlestību, pārmaiņām un cilvēku attiecībām. Līdz ar albuma iznākšanu grupa izziņojusi arī savu līdz šim lielāko brīvdabas koncertu, kas 2027. gada 3. jūlijā notiks Siguldas pilsdrupu estrādē.
Albums “Visas pasaules jūtas” tapis trīs gadu garumā, mūziķiem piedzīvojot gan personiskas, gan radošas pārmaiņas. Jaunajās dziesmās savijas stāsti par tuvību un atsvešināšanos, mīlestību un šķiršanos, sevis meklējumiem un vēlmi rast līdzsvaru pasaulē, kas nemitīgi mainās.
Grupas skanējumā joprojām sastopas 90. gadu latviešu alternatīvās popmūzikas noskaņas ar mūsdienīgu indie, soulmūzikas un elektroniskās mūzikas ietekmi. Īpašu vietu tajā ieņem dziedātājas Kristīnes Pāžes balss un emocionāli piesātinātās melodijas.
Jauno albumu papildina singls “Savā vaļā”
Īsi pirms albuma iznākšanas grupa klausītājiem piedāvāja dziesmu “Savā vaļā” un tās videoklipu. Tas ir noslēdzošais singls no jaunā ieraksta, kurā mūziķi pievēršas pārmaiņām, pieņemšanai un spējai atlaist pagātni.
“Dziesma stāsta par brīdi, kad atliek pieņemt, ka ne viss paliek tā, kā bijis,” skaidro grupas dalībnieki. Viņi uzsver, ka skaņdarbs nav iecerēts kā skumjš atvadu stāsts, bet gan kā gaišs, nedaudz ironisks skatījums uz dzīves pārmaiņām.
Dziesmai tapis arī saulainas noskaņas videoklips, kura režisors un operators ir Mārtiņš Kivlinieks.
Jaunā albuma iznākšanu grupa 30. oktobrī atzīmēja ar īpašiem prezentācijas koncertiem Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā, klausītājiem piedāvājot albumu dzīvajā izpildījumā.
2027. gada vasarā – lielkoncerts Siguldas pilsdrupās
Līdz ar albuma izdošanu “Kautkaili” izziņojuši nākamo nozīmīgo notikumu savā muzikālajā darbībā – 2027. gada 3. jūlijā plkst. 20.00 Siguldas pilsdrupu estrādē notiks grupas līdz šim vērienīgākais brīvdabas koncerts.
Tajā jaunā albuma “Visas pasaules jūtas” dziesmas izskanēs līdzās jau iemīļotiem grupas skaņdarbiem.
“Pēc vairākām koncertsezonām ar jau labi pazīstamu repertuāru esam īpaši saviļņoti par iespēju nospēlēt jauno albumu mūsu līdz šim lielākajā brīvdabas koncertā,” stāsta grupa.
Siguldas koncerts iezīmēs jaunu posmu “Kautkaili” darbībā. Kopš debijas albuma “Personas kods” izdošanas grupa aizvadījusi izpārdotus koncertus Rīgas koncertzālē “Palladium”, devusies elektroakustiskajā koncerttūrē “Kur klusums zied” un 2026. gadā ieguvusi otro vietu Latvijas Televīzijas konkursā “Supernova”.
Grupu “Kautkaili” veido Kristīne Pāže, Didzis Bardo un Krists Krūskops.
Koncerts “Visas pasaules jūtas”
Datums: 2027. gada 3. jūlijs
Laiks: plkst. 20.00
Vieta: Siguldas pilsdrupu estrāde, Pils iela 18, Sigulda
Biļetes pieejamas “Biļešu servisā”.
Jaunais albums “Visas pasaules jūtas” jau klausāms digitālajās mūzikas platformās.
Plašāka informācija: www.kautkaili.lv
Atzīmējot bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” 55 gadu jubileju, klajā nācis jauns dziesmu albums “Pōls”, kas tapis sadarbībā ar dziedātāju un producentu Normundu Rutuli. Albumā apvienotas komponista Māra Lasmaņa dziesmas, dzīvespriecīgi stāsti un dažādu popmūzikas žanru skanējums.
Jaunajā albumā iekļautas deviņas Māra Lasmaņa komponētas dziesmas ar dzejnieka Pētera Brūvera un viņa meitas Zanes Brūveres-Kvēpas vārdiem. Par ieraksta aranžēšanu, producēšanu un izdošanu rūpējies Normunds Rutulis, kurš šogad, tāpat kā “Dzeguzīte”, atzīmē 55 gadu jubileju.
Albuma nosaukums “Pōls” apzīmē īpašu vietu starp Ziemeļpolu un Dienvidpolu – Pozitīvo polu, kurā klausītājus aizved mūzika un iztēle. Dziesmās sastopami dažādi tēli, tostarp Trusis, Aita un Auns, Zilonis, Tulkotājs un Klimpermanis, kuru piedzīvojumi veido krāsainu muzikālo pasauli.
Ierakstā līdzās “Dzeguzītei” piedalījušies arī vairāki pazīstami mūziķi – dziedātājas Patrisha un Paula Saija, trompetists Normunds Piesis un pianists Gints Žilinskis.
Albuma deviņas oriģināldziesmas papildina trīs remiksi, kurus veidojuši producenti DJ Uga, Mart Inc. un Kriss Tap, piešķirot skaņdarbiem jaunus ritmus un skanējumu. Savukārt albuma vizuālo noformējumu radījusi grafikas māksliniece Linda Rutule-Treimane.
Dziesmai “Aita un Auns” tapis videoklips
Par vienu no albuma centrālajiem skaņdarbiem izvēlēta dziesma “Aita un Auns”, kas ieskaņota kopā ar dziedātāju Patrishu.
Dziesmai uzņemts arī videoklips, kura scenārija autors, režisors un operators ir Jānis Romanovskis no “WindFilms” studijas.
Albums “Pōls” piedāvā bērniem un ģimenēm muzikālu ceļojumu, kurā rotaļīgi stāsti savijas ar mūsdienīgiem aranžējumiem, vienlaikus turpinot ansambļa “Dzeguzīte” ilggadējās bērnu mūzikas tradīcijas.
2026. gada 27. oktobrī DJ LANALUX laidusi klajā savu jauno singlu “The Vampire Effect” — tumšu, atmosfērisku elektroniskās mūzikas skaņdarbu ar R&B ietekmi.
Dziesma stāsta par vampīru, kura plēsīgais instinkts sāk zaudēt spēku brīdī, kad viņa izraudzītais upuris neizrāda bailes. Bīstama sastapšanās negaidīti pārvēršas savstarpējā pievilkšanās un neparastas saiknes stāstā.
Īpaša ir arī dziesmas tapšanas vēsture. Tās ideja attīstījās kādā nakts braucienā uz Latvijas mežu, kur DJ LANALUX kopā ar vīru Mārtiņu ierakstīja autentiskas dabas skaņas — vēju, lietu, putnu balsis, klusumu un elpošanu. Abi eksperimentēja arī ar pašu radītiem ritmiem, savukārt Mārtiņš ierakstīja savu pūces balss atdarinājumu. Šie oriģinālie skaņu ieraksti kļuva par daļu no dziesmas ritmiskā pulsa un noslēpumainās atmosfēras, piešķirot elektroniskajam skanējumam dzīvu, dabisku dimensiju.
“The Vampire Effect” ir DJ LANALUX 38. relīze, kas simboliski iznākusi Helovīna nedēļā. Skaņdarbs turpina mākslinieces radošos eksperimentus, kuros elektroniskā mūzika savienojas ar stāstiem, emocijām un neparastiem skaņu avotiem.
Jaunais singls pieejams Spotify un citās straumēšanas platformās.
DJ LANALUX turpina darbu pie jauniem skaņdarbiem un videomateriāliem. Nākamā plānotā relīze ir latviešu valodā veidotais skaņdarbs “Krustceles”, kura iznākšana paredzēta novembrī. Dziesma veltīta dažādu paaudžu klausītājiem un aicina aizdomāties par dzīves izvēlēm.
Rassell un Sabīne Berezina klausītājiem piedāvā jaunu kopdarbu ''Vētra" - dziesmu par sarežģītām attiecībām, sāpīgiem vārdiem un spēcīgām jūtām, kas nepazūd pat brīžos, kad starp diviem cilvēkiem valda klusums. Līdz ar dziesmu klajā nācis arī tās videoklips.
Dziesmas muzikālais skanējums iedvesmots no 2000. gadu popmūzikas un tā dēvētās Timbaland ēras, apvienojot šim laikam raksturīgo ritmiku un enerģiju ar mūsdienīgu producējumu. Dziesmas mūzikas un vārdu autors, kā arī producents ir Rassell, kurš jaunajā darbā apvienojis nostalģiskas popmūzikas noskaņas ar aktuālu skanējumu.
''Vētra'' vēsta par attiecībām, kurās mīlestība mijas ar sāpēm, pārpratumiem un neizrunātām domām. Tie ir brīži, kad katrs vārds var kļūt par iemeslu jaunam konfliktam, taču arī tad, kad šķietami viss brūk, vēlme būt kopā nepazūd.
Dziesmu papildina videoklips, kura režiju, producēšanu, montāžu un pēcapstrādi veidojis Rassell. Par video operatora darbu rūpējies Kaspars Kambars, savukārt horeogrāfiju veidojusi Laura Strazdiņa.
Dziesma "Vētra" un tās videoklips pieejami YouTube, savukārt dziesmu iespējams klausīties Spotify un citās mūzikas straumēšanas platformās.
Mūziķis Jānis Niedra izdod savu pirmo studijas pilnmetrāžas albumu „Jauni draugi atnāk vieglāk, kad aizmirstam par vecajiem” un par godu tā iznākšanai dodas albuma prezentācijas koncerttūrē pa Latviju. Pirmais koncerts notiks jau 30. oktobrī Rīgā, kultūrvietā „SUNSstudio”.
Albums ir autobiogrāfisks stāsts par dzīvi, draudzību un pārmaiņām. Tajā savijas priecīgi mirkļi, nostalģiskas atmiņas un neizbēgamas šķiršanās, ko papildina gan vieglas popmūzikas melodijas, gan emocionāli piesātinātas kompozīcijas.
„Dzīve ir pilna ar neaizmirstamiem braucieniem autobusā uz mājām, otrās pusītes atrašanu, jauniem draugiem, veco palaišanu vaļā un trakām domām par to, ka viss reiz saliksies savās vietās. Ar šo albumu es gribu pateikt, ka mums apkārt ir pilns brīnišķīgu iemeslu nekad nepadoties. Albuma skaņdarbi ir manas dzīves pieturpunkti, gan priecīgāki, gan skumjāki, bet visi piedzīvoti kopā ar kādu draugu vai domās par kādu, ar kuru es gribētu būt. Pat ja dzīves ceļi mūs no vecajiem draugiem atdala, par viņiem aizmirst nekad nevajadzētu,” stāsta mūziķis.
Albuma producenti ir Kristaps Ērglis un Rūdolfs Ozols, kā arī albuma tapšanā piedalījušies Artūrs Strautmanis, Kaspars Vizulis, Toms Valmiers, Rūdolfs Dankfelds, Anna Elīna Niedra un Latvijas Mūzikas akadēmijas stīgu kvartets, par miksēšanu un māsterēšanu ir parūpējies Reinis Kārkliņš.
Jānis Niedra izglītību ieguvis Britu un īru modernās mūzikas institūtā (BIMM) Bristolē, padziļināti apgūstot dziesmu rakstīšanas prasmes. Kā dziesmu autors sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Aija Andrejeva, Elizabete Gaile un Elza Rozentāle. Viņa singls “Caur maniem, maniem matiem izslīd tavi, tavi pirksti” vairāk nekā 10 nedēļas noturējās “Muzikālās Bankas” TOP 15, savukārt dziesma “tu, Tu” vairākkārt iekļuvusi LaIPA visvairāk atskaņoto dziesmu topā. Jānis savos oriģināldarbos sapludina klasisko mūziku ar mūsdienu popa un roka skanējumu.
Jāņa Niedras tuvākie koncerti:
30. oktobrī plkst. 20.00 – Rīgā, kultūrvietā „SUNSstudio”
14. novembrī plkst. 20.00 – Liepājā, kultūrvietā „Pegaza Pagalms”
20. novembrī plkst. 20.30 – Cēsīs, kultūrvietā „Dimension Ink”
27. novembrī plkst. 21.00 – Jelgavā, „Melno Cepurīšu Balerijā”
Gaidāmajos vakaros Jāņa Niedras lirisko un introspektīvo stāstniecību papildinās pavadošā grupa.
Mo Aspen kopā ar mūziķi KEYT izdod jaunu dziesmu un krāšņu deju video “Tutti Frutti”. Dziesma stāsta par sajūtu, kad pēkšņi satiec cilvēku, kurš ikdienai piešķir jaunas krāsas. Dziesmā apvienota jautra enerģija, romantisks pacēlums un vēlme baudīt mirkli, neanalizējot katru soli. Tā ir par to īpašo posmu, kad viss šķiet nedaudz spilgtāks, vieglāks un pilns iespējām. Tāpat kā apēdot iecienītu konfekti, rodas prieks un gribas to atkal un atkal. No šīs asociācijas radies arī dziesmas nosaukums “Tutti Frutti”.
Izpildītāji - Mo Aspen (Modris Apse) un KEYT (Katrīne Keita Bērziņa). Mūzikas autors - Modris Apse. Teksta autori - Modris Apse un Katrīne Keita Bērziņa. Producēšana, miksēšana un māsterēšana – Modris Apse. Video operators - Kaspars Merklins. Horeogrāfija – Katrīne Keita Bērziņa.
Dziesma “Tutti Frutti” seko nesen izdotajam singlam “Vienatnē” un turpina iezīmēt jauno Mo Aspen skanējumu, kurā apvienojas dejiska un melodiska popmūzika ar emocionāliem un reizēm rotaļīgiem dziesmu tekstiem. Mo Aspen atklāj, ka tuvākajā laikā klausītājus sasniegs vēl vairāki jauni singli, kas kalpos kā ievads nākamgad gaidāmajam albumam.
Dziesma arīdzan seko iepriekš izdotajam albumam “Vienā Mierā”, no kura vairāki singli - “Kura No Tām”, “Izdomāts Stāsts” (kopā ar Ervīnu Ramiņu) un “Laimes Zeme” - skanējuši latviešu radio stacijās un guvuši labas atsauksmes mediju un interneta vidē. Viena no videoklipu realizācijām tapusi ar Red Bull Latvia atbalstu.
Tāpat Mo Aspen piedalījies arī projektā “Ghetto Faktors”, raidmedijos bijis dzirdams ar vairākiem singliem, tostarp “Šī ir Latvija”, “Hold Me Close”, “Ģeodēzists”.
Mūziķa aktivitātēm iespējams sekot sociālajos tīklos Instagram, TikTok un Facebook. Dziesma “Tutti Frutti” pieejama YouTube, Spotify un iTunes platformās.
Operetes teātra jauniestudējums “Parīzes bohēma”, kas oktobra sākumā piedzīvoja pirmizrādi Rīgā, turpina ceļu pie skatītājiem visā Latvijā. Par pirmo eko-modes opereti Latvijā dēvētais iestudējums apvieno Imres Kálmāna mūziku, Parīzes džeza noskaņas, deju un augstās modes estētiku. Jau 6. novembrī izrāde būs skatāma Ventspilī, bet 2027. gadā tā viesosies Siguldā, Slampē, Rīgā un Ulbrokā.
Iestudējums tapis, iedvesmojoties no ungāru komponista Imres Kálmāna operetes “Monmartras vijolīte”, kuras pirmizrāde notika Vīnē 1930. gadā. Režisores Sonoras Vaices interpretācijā klasiskais mīlestības un bohēmas stāsts ieguvis laikmetīgu skatuves veidolu, kurā muzikālais teātris savijas ar vizuālo mākslu un dabas pasaules tēlainību.
Izrādes darbība aizved uz Parīzes Monmartru – mākslinieku un sapņotāju pasauli, kur līdzās radošām ambīcijām valda mīlestība, greizsirdība, kaislības un vēlme gūt panākumus. Taču šoreiz skatītājus sagaida neierasta Parīze – cilvēku raksturi un attiecības atklājas caur kukaiņu pasaules metaforām.
Taureņu trauslums, spāru vieglums un vaboļu bruņas kļūst par iedvesmu skatuves tēliem un kostīmiem. Kostīmu mākslinieces Elīnas Miltas-Niedrājas veidotajos tērpos dabas formas, faktūras un krāsas pārtop izsmalcinātā modes estētikā, savukārt scenogrāfija un multimediju risinājumi papildina izrādes vizuālo pasauli.
Operetes klasika Parīzes džeza ritmos
Nozīmīga loma iestudējumā ir arī mūzikai. Kálmāna melodijas skan jaunās, Parīzes džeza iedvesmotās aranžijās, kuru autors ir Madars Kalniņš. Muzikālo vadību uzņēmies diriģents Atvars Lakstīgala, bet horeogrāfiju veidojusi Ieva Kemlere.
“Parīzes bohēma” nav tikai jauns iestudējums mūsu repertuārā. Tā ir klasikas saruna ar mūsdienu skatītāju. Mēs radām pasauli, kur operete sastop augsto modi, daba kļūst par iedvesmas avotu, bet mūzika, kustība un vizuālā māksla saplūst vienā veselumā,” stāsta Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Izrādē piedalās Operetes teātra solisti: Jolanta Strikaite, Anastasija Dolgoņenko, Anta Jankovska, Dainis Skutelis, Nauris Indzeris, Mārtiņš Gūtmanis, Juris Jope un Aivars Krancmanis, kā arī dejotāji, koris un instrumentālisti. Konkrēto lomu izpildītāji dažādās izrādēs var mainīties.
Iestudējuma scenogrāfiju un multimediju vidi veidojusi Ineta Sipunova, savukārt tehniskos risinājumus izstrādājis Ansis Gornavs.
“Parīzes bohēma” – tuvākās izrādes
2026. gadā
6. novembrī plkst. 19.00 – Ventspils, teātra nams “Jūras vārti”
2027. gadā
14. februārī plkst. 16.00 – Sigulda, kultūras centrs “Siguldas devons”
14. martā plkst. 18.00 – Slampe, Slampes Kultūras pils
11. aprīlī plkst. 18.00 – Rīga, VEF Kultūras pils
16. aprīlī plkst. 19.00 – Ulbroka, kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”
“Parīzes bohēma” aicina gan operetes žanra cienītājus, gan skatītājus, kuri vēlas iepazīt klasisko muzikālo teātri neierastā, vizuāli krāšņā interpretācijā.
Biļetes uz izrādēm pieejamas “Biļešu paradīzē”.
Plašāka informācija: www.operetesteatris.lv
Biļetes: www.bilesuparadize.lv
Iestudējumu līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds.
Mūzikas producents Kriss Tap nodod klausītāju vērtējumam savu jaunāko skaņdarbu — dziesmu "Dzimšanas diena". Jaunais skaņdarbs radīts kā gaišs un dzīvespriecīgs veltījums ikvienam, kurš svin savus īpašos svētkus vai vēlas iepriecināt tuviniekus ar muzikālu apsveikumu.
Dziesmas mērķis ir radīt svētku sajūtu jau no pirmajām taktīm, ienesot pozitīvas emocijas un kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu jebkurās dzimšanas dienas svinībās.
"Ar šo dziesmu vēlējos radīt skaņdarbu, kas uzreiz rada smaidu, uzrunā un paliek atmiņā — ideālu fona mūziku vai apsveikuma dziesmu ikvienam jubilāram," stāsta skaņdarba autors un producents Kriss Tap.
Jaunā dziesma "Dzimšanas diena" jau ir pieejama visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās
Alternatīvā roka grupa “Purple Negative” iepazīstina klausītājus ar melanholisko singlu “Swimmer” un animētu mūzikas videoklipu.
Melanholiskā dziesma “Swimmer” radusies pārdzīvojumiem pilna pavasara iespaidā.
Dziesmas vārdu autore Elīza Daine stāsta: “Sirdssāpes un sporta traumas. Mierinājuma meklējumi ūdenstilpēs un jaunas identitātes pieņemšana.”
Kompozīcijā dzirdami eksperimenti ar vijoles lociņa un ģitāras mijiedarbību, kā arī akustiskās ģitāras pavadījums, kas rokgrupas “Purple Negative” izpildījumā ir vēl nedzirdēts jaunums.
Dziesmas noskaņu videoklipā iedzīvina režisora Andreja Brīvuļa veidotā 2D animācija. Režisors nominēts četrām “Lielā Kristapa” balvām.
“Purple Negative” ir alternatīva roka grupa no Rīgas, kas aktīvi koncertē Baltijas valstīs jau no 2018. gada un savu klausītāju atzinību ieguvusi ar minialbumu “Happy” un 2024. gadā izdoto albumu “Megabee”, kas grupai atnesis “Zelta Mikrofons”, “Gamma” un “Austras Balva” nominācijas.
Grupā piedalās Roberts Gromovs, Elīza Daine, Kristaps Zaļenieks un Rūdolfs Mikus Stelps.
Grupa GALERIJAS izdod savu otro singlu “Kad tevis te nav”. Dziesmā apvienoti mūsdienīga popa un indie-pop elementi. Tās centrā ir ilgas pēc tuva cilvēka un sajūta, kas rodas, kad viņa nav blakus. Dziesma pievēršas vēlmei būt kopā un tam, kā otra cilvēka prombūtne ietekmē ikdienu.
Pie singla GALERIJAS šoreiz strādāja kopā ar producentu un indie/elektronikas dueta Bel Tempo dalībnieku Andi Ansonu, kurš ir strādājis ar tādiem pašmāju mūziķiem kā Fiņķis, Patrisha un citiem. Sadarbībā ar Andi tika izveidota dziesmas gala versija – viņš veica dziesmas producēšanu, miksu un masteru. Grupai GALERIJAS šī bija iespēja dziesmu attīstīt kopā ar producentu un paskatīties uz tās skanējumu arī ārpus pašu ierastās darba vides.
“Dziesma tapa radošajā procesā augusta beigās, kad beidzot atradās laiks aizbraukt uz laukiem. Vēlāk pirmos demo variantus nosūtījām Andim Ansonam, jo jau kādu laiku gribējām ar viņu uzsākt sadarbību. Pirmās tikšanās, ierakstu sesijas, vēlreiz tikšanās, un dziesma bija gatava. Ar Andi kopā izdevās atrast dziesmai īsto skanējumu un panākt, lai tā skanētu tieši tā, kā bijām iecerējuši,” stāsta GALERIJAS.
Jaunais skaņdarbs tapa augustā grupas rīkotajā radošajā nometnē, kurā mūziķi strādāja pie jauna materiāla un kopā meklēja tālāko virzienu savam skanējumam. “Kad tevis te nav” ir otrais GALERIJAS singls pēc debijas dziesmas “Nogrimt vasarā”, kas iznāca šī gada augustā. Grupa turpina darbu pie jauna materiāla un debijas albuma.
Par grupu GALERIJAS
GALERIJAS sastāvā ir Mariss Ķirsis, Kārlis Mūrnieks un Markuss Leikums, kas ir draugi kopš mācībām Rīgas Doma kora skolā. Grupa izveidojās 2026. gada sākumā, un jaunais singls ir nākamais posms grupas muzikālajā attīstībā.
“Kad tevis te nav” ir pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās no 28. oktobra.
Šo piektdien, 30. oktobrī, VEF Kultūras pilī norisināsies Mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" koncerts “PIRMO REIZI “BILDĒS””. Šis īpašais pasākums jau tradicionāli uz vienas skatuves apvienos Latvijas mūzikas leģendas un jaunos, daudzsološos talantus, sniedzot skatītājiem unikālu un enerģisku programmu.
Koncertu vadīs: Horens Stalbe
Koncertā uzstāsies: Arnis Veisbārdis & “Straume”, Raimonds Bartaševics & “Pagrabnieki”, Laimis Rācenājs & “Parakosms”, Guntars Mucenieks & “Frekvence”, Horens Stalbe & "ROOM Colective", Andris Freidenfelds & “Pusnakts brigāde”, URBIX & “De Speakable”, Agris Semēvics & “Devīze”
Koncertā būs arī īpašie viesi. Uzstāsies aktrise, dziesmu autore un dziedātāja, “BILŽU” dalībniece kopš 2002. gada Zane Dombrovska kopā ar grupu “Kumosiņš”. Ar grupas “Atkala” mūziķiem uz skatuves kāps “Dzelzs vilka”’ un “Jauno Jāņu orķestra’ līderis, “BILŽU” dalībnieks kopš 1993.gada Juris Kaukulis.
Gaidāmajā koncertā pieredzējušie mākslinieki neslēpj prieku par jauno kolēģu profesionalitāti un aizrautību. Mūziķis Horens Stalbe atzīst: "Mani pārsteidza tas, ka tik tuvu regejmūzikai stāv jaunie mūziķi. Un viņi ir zinoši par šo žanru, un tas skan tiešām pārliecinoši, iedvesmojoši". Savukārt leģendārais Raimonds Bartaševičs no grupām "Menuets" un "Pērkons" uzsver jauno izpildītāju pieeju radīšanas procesam: "Būtiski ir tas, ka jaunieši spēlē dzīvos instrumentus, nevis grābstās gar gadžetiem". Arī Normunds Štefenhāgens jeb Urbix ("Huskvarn") saskata jaunu un brīvu garu šī gada dalībniekos, piebilstot: "Viņi ir jauni un brīvi - tas ir ļoti svarīgi kvalitatīvam rokenrolam!".
Jaunās paaudzes māksliniekiem šī ir ne tikai nopietna debija, bet arī sapņa piepildījums. Roberts Kundziņš no apvienības "Pusnakts Brigāde", kurš uzstāsies kopā ar Andri Freidenfeldu (Fredi), neslēpj savu sajūsmu par gaidāmo sadarbību: "Es Fredi un 'Tipu' klausos kopš pusaudža gadiem... lai vai kā, šis ir episki".
Festivāls "BILDES" joprojām kalpo kā nozīmīgs tilts starp dažādām mūziķu paaudzēm, garantējot neismalcinātu rokenrola enerģiju, draudzīgu atmosfēru un neaizmirstamus priekšnesumus. Klausītāji tiek mīļi gaidīti VEF Kultūras pilī, lai paši savām acīm un ausīm piedzīvotu šo krāšņo muzikālo satikšanos.
Festivāla “BILDES” ietvaros notiks vēl arī citi koncerti:
VEF Kultūras pilī: 5. novembrī DZIESMINIEKU koncerts, 13. novembrī AKUSTISKAIS koncerts, un 17. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts.
Mūziķu un mākslinieku veidotā izstāde “KANNOJAM!” būs apskatāma t/c “SPICE” 2. stāvā līdz 11. novembrim, kā arī VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā.
Festivālu rīko “BILŽU BIROJS”
Ģitārists un komponists Kristens Kupčs piedāvā jaunu versiju Raimonda Paula leģendārajam skaņdarbam “Ilgais ceļš kāpās”. Jauno aranžējumu papildina videoklips, kas filmēts uz jahtas Lielupes Baltajā kāpā.
“Man šķiet nozīmīgi atgriezties pie skaņdarbiem, kurus klausītāji jau labi pazīst, un atklāt tajos kaut ko savu. “Ilgais ceļš kāpās” ir melodija ar īpašu raksturu, un man gribējās paskatīties uz to no sava skatpunkta — caur ģitāras skanējumu un savu muzikālo izjūtu,” stāsta Kristens Kupčs.
Skaņdarba ierakstā bungas iespēlējis Mārcis Briška, bet basģitāru — Edžus Korsaks. Par miksu un māsteru rūpējies Pauls Dāvis Megi.
Videoklipu filmējis Daniels Neguliners, savukārt montāžu veidojis Valdis Krūmiņš. Filmēšana norisinājās uz jahtas Lielupes Baltajā kāpā. Pateicība par atbalstu projekta tapšanā Askoldam Hermanim un jahtas īpašniekam Mārcim Zeidleram.
Paldies Jānim Kļaviņam, kurš palīdzēja šo aranžiju nogādāt līdz Maestro, kurš skaņdarba versiju noklausījās un apstiprināja.
Par Kristenu Kupču
Kristens Kupčs ir ģitārists un komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļas absolvents. Viņa muzikālā darbība aptver plašu žanru spektru — džezu, popmūziku, roku un klasisko mūziku. Kristens piedalījies grupas “Zodiaks” atvadu turnejā. Latvijas mūzikas vidē viņš aktīvi darbojas dažādos muzikālos projektos, šobrīd sadarbojas ar Miku Galvanovski, Martu Grigali, kā arī muzicē Rīgas Ģitāru kvartetā un rokgrupā M.E.K.A.
