Pēc teju divu gadu pārtraukuma dziedātājs un dziesmu autors Patriks Peterson laiž klajā jaunu singlu “Kādu dienu”. Tas ir pirmais vēstnesis no rudenī gaidāmā debijas albuma un vienlaikus iezīmē jaunu posmu mūziķa daiļradē - Patriks šoreiz ir ne tikai dziesmas vārdu un mūzikas autors, bet arī tās producents un aranžētājs.
Dziesma “Kādu dienu” vēsta par vēlmi uz mirkli izkāpt no ikdienas steigas, novērtēt cilvēkus sev līdzās un pamanīt šķietami mazos dzīves mirkļus, kuri bieži izrādās vissvarīgākie.
“Pati lielākā laime bieži atrodama mazajos dzīves mirkļos, kuri ikdienas steigā var paslīdēt garām. Šī apziņa liek ievērot, pamanīt un aizdomāties, cik viegli var apmaldīties. Kādreiz ir vērts nedaudz apstāties,” par dziesmas vēstījumu stāsta Patriks.
Muzikāli “Kādu dienu” apvieno pop rock un yacht rock ietekmes ar 70. un 80. gadu popmūzikas noskaņām. Pacilājošajā skanējumā vienlaikus jūtama arī nostalģija, savukārt Patrika izteiksmīgā un tembrāli bagātā balss piešķir dziesmai emocionālu dziļumu.
“Savā skanējumā esmu pieskāries pop rock un yacht rock žanriem, saglabājot sev raksturīgos 70. un 80. gadu popmūzikas elementus. Man ir svarīgi, lai, klausoties dziesmu, rodas vēlme sist kāju ritmā. Kopējo noskaņu man patīk dēvēt par moderno retro - jauns vecais vai vecs jaunais,” saka Patriks.
Lai gan “Kādu dienu” ir tikai otrā Patrika dziesma latviešu valodā, pats mūziķis šo ierakstu uztver kā sava veida debiju. Pirmo reizi viņš pilnībā uzņēmies ne vien autora, bet arī producenta un aranžētāja lomu, tādējādi realizējot savu muzikālo redzējumu no pirmās idejas līdz gatavam ierakstam.
“Lai gan šī man ir otrā dziesma latviešu valodā, sirdī to uzskatu par debiju. Šoreiz varu likt savu parakstu un sacīt, ka esmu ne tikai vārdu un mūzikas autors, bet arī dziesmas un aranžijas producents. Katrā dziesmā ielieku daļu sevis, un šī dziesma nav izņēmums,” atklāj mūziķis.
Patriks Peterson, pilnajā vārdā Elviss Patriks Pētersons, Latvijas klausītājiem sevi iepriekš pieteicis ar singliem “Parā’ man!”, “Can’t Get You Outta My Head”, “Your Friends” un “Why”, kas skanējuši Latvijas radiostaciju ēterā. Pēdējo singlu mūziķis izdeva 2024. gadā, bet tagad atgriežas ar jaunu materiālu un gatavojas sava debijas albuma izdošanai.
“Kādu dienu” ir pirmais singls no Patrika Peterson debijas albuma, kas pie klausītājiem nonāks šoruden.
Dziedātājs un dziesmu autors Ivo Fomins, turpinot koncertu sēriju "Bez liekiem vārdiem", izdodot dziesmas “Neviens” jaunu versiju. Šoreiz dziedātājs mēģina nedaudz izkāpt no savas ierastās komforta zonas. Jaunajā ierakstā mūziķis eksperimentējis ar skanējumu un pieaicinājis dueta partneri – jauno un talantīgo dziedātāju Kristīni Megiju.
Dziedātāja plašāku atpazīstamību ieguva pērn, kad ar dziesmu “Insanity” piedalījās Latvijas Televīzijas konkursa “Supernova” pusfinālā.
Dziesmas “Neviens” (Fomins/Račs) pirmā versija tika izdota jau 2021. gadā un iekļauta Ivo Fomina augsti novērtētajā albumā “Cilvēks”. Toreiz tā skanēja kā solo dziesma, savukārt jaunajā versijā tai dots gan atšķirīgs skanējums, gan jauna emocionālā dimensija, ko veido Ivo un Kristīnes balsu saspēle un neierastais aranžējums.
Jauno ierakstu producējis pats Ivo Fomins sadarbībā ar Zigmāru Miemi un Kārli Šteinmani, kurš iespēlējis arī ģitāras solo. Taustiņinstrumentus ieskaņojis Zigmārs Miemis, savukārt basa partiju – grupas “Kayro” mūziķis Rolands Ignatjevs.
Dziesmai tapis videoklips, ko veidojis Zigmārs Miemis (Īzī Media), piedaloties drona operatoram Robertam Srtreičam.
Īpaša loma videoklipā uzticēta suņu meitenei vārdā North Sea jeb Ziemeļjūra, kuru saimnieki mīļi dēvē par Norsīti.
Ivo Fomins aktīvi turpina koncertu sēriju “Bez liekiem vārdiem”, kurā skan arī dziesma "Neviens" un jau šodien 21. augustā uzstāsies Rojas brīvdabas estrādē, bet rīt 22. augustā – Saulkrastos.
29. augusts – Siguldas pilsdrupu estrāde
25. septembris – Koncertzāle “Cēsis”
18. oktobris – divi koncerti Slampes kultūras pilī (viens jau izpārdots)
21. oktobris – k/z “Ulbrokas Pērle”
23. oktobris – Ventspils teātra nams “Jūras vārti”
24. oktobris – divi koncerti VEF Kultūras pilī
25. oktobris – Latgales vēstniecība “Gors”
31. oktobris – Valmieras Kultūras centrs
15. novembris – Jelgavas Kultūras nams
Biļetes: https://ej.uz/ivofominu
Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES” apvieno visdažādāko žanru un stilu mūziķus, iepazīstina klausītājus ar Latvijas mūzikas aktualitātēm, tieši festivālam sagatavotiem projektiem. Festivāla koncertos vienmēr piedalās atzinību guvuši un tautā mīlēti mākslinieki.
“BILDES” rosina mūziķu jaunradi tēlotājmākslā un dod iespēju citiem radošo profesiju pārstāvjiem – māksliniekiem, žurnālistiem, arhitektiem, fotogrāfiem, aktieriem u.c. iesaistīties muzikālo priekšnesumu sagatavošanā, iesaista festivāla norisē arī mūziķu bērnus - tā audzinot jauno mākslinieku paaudzi.
Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES” pirmo reizi notika 1985. gadā Rīgas Politehniskā institūta studentu klubā Anglikāņu baznīcā.
Mūziķu darbus izstādīt ierosināja IGO, festivālam vārdu deva Kaspars Dimiters, par visu “BILŽU” veidotāju kļuva Tija Auziņa, par visu emblēmu autoru – Uldis Baltutis.
Festivālu „BILDES” rīko „BILŽU BIROJS”.
Festivāla ietvaros tradicionāli notiek blūza, dziesminieku, bērnu, akustiskais, mūziķu un viņu bērnu ,jauno mākslinieku un veterānu koncerti. Uz “BILŽU” skatuves uzstājas gan tie mūziķi, kas aktīvi muzicējuši jau pagājušajā gadsimtā, gan tie, kam “BILŽU” skatuve ir bijusi radošā ceļa sākums gadsimtu mijā, gan arī mūziķu bērni, kuri, ejot vecāku pēdās, šobrīd jau veido Latvijas mūzikas vēsturi.
Festivālu “BILDES 2026” koncerti notiks no 17. oktobra līdz 20. novembrim Mūzikas namā “Daile” un VEF Kultūras pilī.
Lai sagatavotu tradicionālās mūziķu un mākslinieku darbu izstādes, kopš 1990. gada notiek “BILŽU” vasaras nometnes. Nometnē profesionāli mākslinieki sniedz mūziķiem informāciju par dažādām mākslas tehnikām un to pielietošanu, kā arī palīdz veidot praktiskas iemaņas. Savstarpēji labvēlīgā gaisotne veicina nometnes dalībniekiem gūt radošus impulsus idejām un to realizēšanai. Radītie mākslas priekšmeti ir skatāmi rudenī, festivāla “BILDES” laikā.
Mūziķi apgleznojuši galda virsmas, šķīvjus, pudeles, kreklus, krēslus, čemodānus, lietussargus un apavus, pat putekļu sūcējus, veidojuši instalācijas no datortehnikas elementiem, darinājuši pogu darbus, zīmējuši mandalas, apdarinājuši maskas, radījuši darbus no cipariem un burtiem, veidojuši apgleznotu “BILŽU” sētu, improvizējuši par puķu tēmu, pārvērtuši mūzikas instrumentus, vizualizējuši nošu rakstus, mākslinieciskojuši pastkastītes, veidojuši darbus puantilisma tehnikā.
Festivāla “BILDES 2026” izstāde “Kannas” būs apskatāma tirdzniecības centrā “Spice” un VEF Kultūras pilī.
“BILDES” ir senākais mūzikas un mākslas festivāls Latvijā
Vairākus gadus pēc kārtas – 1990., 1991., 1992., 1993. un 1994. gadā festivāls “BILDES’’ saņēma balvu “ Ŗaimonds” Latvijas Mūzikas biedrības organizētajā mūziķu aptaujā “Par labākajiem sasniegumiem Latvijas populārajā mūzikā” nominācijā “Gada Ievērojamākais notikums”
2025. gadā festivāls “BILDES” saņēma Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvu, ko eksperti “BILDĒM” pasniedza par ieguldījumu Latvijas pasākumu nozarē un mūzikas attīstībā, savukārt “BILŽU” rīkotāja Tija Auziņa saņēma Zelta Mikrofonu 2025 pa mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
2026. gadā festivāls “BILDES” notiks jau 37. reizi.
Festivāla koncerti:
17. oktobris 16:00 Rīga VEF Kultūras pils - BILDES 2026 | Koncerts BĒRNIEM
25. oktobris 16:00 Rīga VEF Kultūras pils Kamerzāle - BILDES 2026 | “BILŽU” MŪZIĶU UN VIŅU BĒRNU koncerts
28. oktobris 19:00 Rīga DAILE mūzikas nams - BILDES 2026 | BLŪZA koncerts
13. novembris 19:00 Rīga VEF Kultūras pils Kamerzāle - BILDES 2026 | AKUSTISKAIS koncerts
5. novembris 19:00 Rīga VEF Kultūras pils Kamerzāle - BILDES 2026 | DZIESMINIEKU koncerts
20. novembris 19:00 Rīga VEF Kultūras pils - BILDES 2026 | “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/6456
Gaidot savu trešo studijas albumu “EKSPRESIJAS 1”, kas pie klausītājiem nonāks jau 22. septembrī, Latvijas vadošais perkusiju pirkstu stila ģitārists Gints Smukais klajā laidis tā otro singlu “The Arrival”. Šis skaņdarbs seko jūnijā izdotajai grupas “Instrumenti” hita “Zemeslodes” instrumentālajai versijai, kļūstot par gaidāmā albuma nākamo vēstnesi. Līdz ar albuma izdošanu mūziķis dosies prezentācijas koncerttūrē pa Latvijas koncertzālēm, kurai sekos arī koncerti Lietuvā.
Gints Smukais stāsta, ka skaņdarbs “The Arrival” radies spontāni, iedvesmojoties no Ziemeļvalstu mitoloģijas un ķeltu mūzikas. Tajā ieausts stāsts par mītiskiem tēliem, kas kalnainā krastā zem ziemeļblāzmas sagaida mājās draugus no ilgas pasaules ekspedīcijas. Viņu stāsti un tālajos ceļos gūtie iespaidi veido skaņdarba noskaņu. Tikai pēc “The Arrival” sarakstīšanas Gints apjautis, cik dziļi tas rezonē ar viņa personīgo pieredzi: “Šķiet, ka pēdējos desmit gadus esmu aizvadījis savdabīgā atklāsmju ceļojumā. Satiekot jaunus cilvēkus, iepazīstot nezināmas vietas un izdzīvojot likteņa kāpumus un kritumus, esmu pakāpeniski atklājis un uzzīmējis pats savu iekšējo karti. Šobrīd jūtu, ka esmu beidzot atgriezies mājās un vēlos šajos stāstos dalīties caur mūziku – tas ir arī gaidāmās koncerttūres galvenais vēstījums.”
Skaņdarbu organiski papildina tā videoklips, kurā no putna lidojuma iemūžināts Latvijas dabas krāšņums, tās mainīgais un patiesais spēks. Klipa dramaturģija konceptuāli atspoguļo ceļotāja skatījumu, kurš, atklājot jaunas zemes, ierauga pasaules pirmatnējo skaistumu. Video filmējis Kristaps Ungurs, savukārt montāžu veidojuši Gints Smukais un Alise Golovacka.
Singls līdz ar gaidāmo albumu ierakstīts “AMFO studijā” ar AKKA/LAA autora stipendijas atbalstu. Visas tā partijas iespēlētas ar akustisko ģitāru, izmantojot loop (cilpu) efektu principu. Ierakstu miksējis, producējis un apstrādājis skaņu inženieris Toms Lisments. Singlu “The Arrival” var noklausīties arī lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Albumā “EKSPRESIJAS 1” būs apkopotas 10 jaunas Ginta Smukā oriģinālkompozīcijas un divi citu autoru darbu aranžējumi, kas tapuši pēdējo piecu gadu laikā. Albuma muzikālais materiāls ir dziļi introspektīvs un reflektē par pēdējā laika globālajiem un individuālajiem satricinājumiem. Kā viesmākslinieki ierakstā piedalās hiphopa izpildītājs ansis, ģitāristi Rihards Lībietis un Jānis Kalniņš, saksofonists Artis Gāga un čelliste Erna Daugaviete. Albuma otrā daļa gaidāma 2027. gadā.
Kaut arī jaunais albums klausītājiem būs pieejams pēc mēneša, jau tagad ir iespējams gūt ieskatu tajā iekļautajos skaņdarbos un vizuālajā noformējumā (zīmējums: Gints Smukais, animācija: Raitis Skujāns). Video skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=g0ffZ7GdV8Y
Albuma iznākšanu Gints Smukais svinēs ar vērienīgu koncerttūri, kas no septembra beigām līdz pat decembra vidum norisināsies dažādās Latvijas koncertvietās, vēlāk piestājot arī Lietuvā. Jau izziņoti astoņi tūres “EKSPRESIJAS 1” koncerti, kas notiks:
· 25. septembrī plkst. 20.00 kultūrvietā “Blaumanis” Siguldā;
· 9. oktobrī plkst. 20.00 kultūrbārā “MASA” Rīgā;
· 10. oktobrī plkst. 18.00 Mālpils muižā Mālpilī;
· 16. oktobrī plkst. 18.30 Valmieras Kultūras centrā Valmierā;
· 23. oktobrī koncertvietā “DUNA” Kuldīgā;
· 30. oktobrī plkst. 19.00 Salacgrīvas Kultūras namā Salacgrīvā;
· 5. novembrī Sunākstes saieta namā Sunākstē;
· 10. decembrī plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centrā Ogrē.
Jaunā koncertprogramma organiski turpinās albuma noskaņu, piedāvājot plašu emociju spektru – no dinamiska un ekspresīva ritma līdz rāmām pārdomām un pieredzes stāstiem. Līdzās Ginta Smukā oriģinālmūzikai izskanēs arī īpaši veidoti ģitāras solo aranžējumi tādu izcilu latviešu komponistu un grupu kā Imanta Kalniņa, Ulda Marhileviča, “Instrumenti” un citu skaņdarbiem. Biļetes uz koncertiem pieejamas “Biļešu Paradīze”, “Biļešu Serviss” un “bezrindas.lv” kasēs.
Gints Smukais ir latviešu ģitārists un komponists, kurš ir izkopis savu unikālo rokrakstu, padziļināti izzinot un apgūstot kompozīciju un ģitārspēli perkusiju pirkstu stilā, kurā instruments vienlaikus veido gan melodiju, gan ritma sekciju. Viņš ir guvis atzinību un apbalvojumus prestižos starptautiskos ģitāristu konkursos ASV un Kanādā, kā arī kā pirmais šī žanra pārstāvis no Baltijas valstīm uzstājies pasaules lielākajā mūzikas industrijas izstādē “NAMM Show” Kalifornijā un pārstāvējis valsti festivālā “Tallinn Music Week”. Šī gada martā Gints Smukais triumfēja Gada augstākajā mūsdienu mūzikas apbalvojumā GAMMA, saņemot titulu “Gada instrumentālās mūzikas mākslinieks”, kas nostiprina viņa vadošo pozīciju šajā žanrā. Viņa oriģinālmūzikas albums “Flourish” (2018) un kopprojekts “BĒRZIŅŠ JAUNAIS SMUKAIS” (2022) nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons”. Mūziķis regulāri uzstājas gan kā solo mākslinieks, gan sadarbojas ar tādiem zināmiem mūziķiem un kolektīviem kā ansis, Daddy Was A Milkman, Alise Joste, Jānis Aišpurs, Jānis Stībelis, Elza Rozentāle, MUSIQQ, Kaspars Zemītis, Olga Rajecka, koris “Maska” un citi.
Novembrī pie klausītājiem piecās Latvijas pilsētās dosies koncertprogramma “Zelta izlase”, uz vienas skatuves pulcējot trīs spilgtas un klausītāju iemīļotas šlāgermūzikas balsis – mūziķus Dzintaru Čīču, Jāni Krūmiņu (“Apvedceļš”) un Silvestru Lorencu (“Zelta Kniede”). Tas būs vakars ar dziesmām, kuras gadiem skanējušas radio, ballītēs un ģimenes svētkos un kuru melodijām klausītāji joprojām labprāt dzied līdzi. Koncerti notiks Jelgavā, Ventspilī, Rīgā, Liepājā un Cēsīs.
Īpašu noskaņu koncertiem piešķirs to “radio balss” – leģendārā muzikoloģe un Latvijas Radio 2 ētera personība Daiga Mazvērsīte, kura programmu papildinās ar stāstiem un interesantiem faktiem par dziesmām, to izpildītājiem un autoriem. Tādējādi koncertā satiksies ne vien trīs dažādi mūziķu raksturi un skatuves stāsti, bet arī vairākas Latvijas populārās mūzikas desmitgades.
Koncertos skanēs Jāņa Krūmiņa sirsnīgās dziesmas “Zemenes” un “Pirmais vasaras zieds”, Dzintara Čīčas emocionālās “Vijolnieks” un “Likteņlīnijas”, Silvestra Lorenca populārās dziesmas “Kā tevi sauc”, “Atmiņu pērles” un citas klausītāju iemīļotas kompozīcijas.
“Tās ir melodijas, kuras daudzi pazīst jau no pirmajām taktīm – dziesmas, kas vieno paaudzes, raisa atmiņas un koncertos allaž rada īpašu kopības un svētku sajūtu. “Zelta izlase” būs iespēja vienā vakarā atkal satikt dziesmas, kuras kļuvušas par neatņemamu Latvijas populārās mūzikas daļu,” pauž koncertu rīkotāji.
Par pavadījumu koncertos gādās grupa “Armaestro” Anatolija Livčas vadībā, nodrošinot dzīvu un enerģisku muzikālo skanējumu.
Koncerti “Zelta izlase” notiks:
3. novembrī plkst. 19.00 – Jelgavas Kultūras namā;
5.novembrī plkst. 19.00 – Ventspils teātra namā “Jūras vārti”;
6.novembrī plkst. 19.00 – Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē;
7.novembrī plkst. 17.00 – CATA Kultūras namā Cēsīs;
8. novembrī plkst. 16.00 – Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē.
Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
25. augusta vakarā Orķestris “Rīga” aicina uz cikla “Vasaras klasika” noslēguma koncertu “Bahs. Šūberts. Šūmanis”, kurā baroka un romantisma meistaru opusus Rīgas Sv. Jāņa baznīcā atskaņos ērģelnieks Aigars Reinis un orķestri vadīs diriģents Atvara Lakstīgala. Cikls tradicionāli piedāvā pūšaminstrumentu orķestra un ērģeļu dialogu pasaules komponistu mūzikā, un šogad tas izskan Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā.
Cikla “Vasaras klasika” noslēguma koncertā Johana Sebastiāna Baha mūzikai līdzās skanēs romantisma laika dižgaru – Franča Šūberta un Roberta Šūmaņa – opusi, atklājot, kā baroka polifonijas tradīcija turpinājusi pastāvēt 19. gadsimta muzikālajā domāšanā. Latvijā salīdzinoši reti dzirdamais ērģeļu un orķestra dialogs ļauj iepazīt Orķestri “Rīga” neierastā skanējumā, kur simfonisks vērienīgums sastopas ar smalkumu un telpiskumu, ko īpaši izceļ Rīgas Sv. Jāņa baznīcas akustika.
No Baha daiļrades ērģelnieks Aigars Reinis atskaņos virtuozo Fantāziju Sol mažorā (BWV 572), kurā monumentāls spēks mijas ar koncentrētu polifonisku rakstību. Ērģeļu solo skanēs arī divi Šūmaņa darbi, kas atklāj komponista aizraušanos ar Baha mantojumu: smalki intīmā Studija Nr. 4 “Innig” no cikla “6 studijas kanoniskā formā” (op.56), kas sākotnēji komponēta pedāļflīģelim, bet ērģeļu skanējumā iegūst jaunu tembrālu dimensiju, un meistarīgā Fūga Nr. 4 no cikla “Sešas fūgas par B-A-C-H tēmu” (op. 60) – komponista cieņas apliecinājums Baha atstātajam mantojumam.
Līdzās ērģeļmūzikai, koncertā skanēs pūšaminstrumentu simfoniskās adaptācijas. Fantāzija un fūga do minorā (BWV 537) pārlikumā orķestrim un Roberta Šūmaņa “Kinderszenen” – tēlaina komponista atgriešanās bērnības atmiņās, gleznota dzidrās pūšaminstrumentu krāsās. Orķestris “Rīga” atskaņos arī Franča Šūberta astoto – “Nepabeigto simfoniju” – vienu no spilgtākajiem romantisma laikmeta šedevriem.
Koncerta diriģents aicināts Atvars Lakstīgala, ar kuru Orķestris “Rīga” pēc septiņu gadu pārtraukuma ir pagodināts atjaunot muzikālo sadarbību. Jautāts par gaidāmo koncertu, diriģents uzsver programmas emocionālo dziļumu: “Baha mūzikā ir spēks un skaidrība, Šūmaņa mūzikā – romantisms, smalkums un cilvēcīgas emocijas. Savukārt Šūberta “Nepabeigtā simfonija” ir viens no tiem skaņdarbiem, kas nekad nezaudē spēju aizkustināt. Katru reizi tā atklājas citādi – jaunas emocijas, jaunas krāsas un arī jauns stāsts. 25. augustā šie meistardarbi izskanēs īpašā orķestra un ērģeļu dialogā. Esmu pārliecināts, ka Rīgas Svētā Jāņa baznīcas akustika un ērģelnieka Aigara Reiņa meistarība šai programmai piešķirs pavisam jaunu noskaņu.”
Koncertu cikls "Vasaras klasika" ir viens no Orķestra "Rīga" kultūras vasaras galvenajiem notikumiem, ievadot jauno koncertsezonu un veidojot muzikālu sarunu starp ērģeļu monumentālo skanējumu un orķestra tembrālo daudzveidību. Biļetes uz koncertu “Bahs. Šūberts Šūmanis”, kas skanēs 2026. gada 25. augustā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
Vasaras izskaņā kamerorķestris Sinfonietta Rīga jau tradicionāli aicina gremdēties vissmalkākās skaņu mākslas noslēpumos. Te maņas īpaši jāasina gan mūziķiem, gan klausītājiem, uztaustot to neredzamo dzīslu, ko šķetinājuši dažādu laiku Eiropas un Latvijas kamermūzikas meistari Sinfonietta Rīga izcilo solistu – kamermūziķu sniegumā. Cikla īpašie viesi – pasaulslavenā latviešu vijolniece Vineta Sareika un grodie pianisma meistari Reinis Zariņš un Andrejs Osokins.
Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” koncerti norisināsies 27., 28. un 29. augustā, atgriežoties mākslas muzeja Zuzeum vizuālo impulsu piesātinātajās telpās un turpinot meklēt arvien jaunus mūzikas un vizuālās mākslas kopsaucējus.
Vācu dižgara Ludviga van Bēthovena kamermūzikas esence, dažādu kamersastāvu saspēles prieks un pašmāju skaņu meistara Pētera Vaska celtās dabas katedrāles vienosies trīs dažādos kamerkoncertu sērijas vakaros. Visi koncerti nepiespiestā gaisotnē dāvās iespēju satikties ar virtuozajiem orķestra mūziķiem un viņu draugiem un vēl pagūt aplūkot starptautisko mākslas darbu izstādi “MAMA: Māte Daba”, kas mākslas muzejā Zuzeum skatāma līdz augusta beigām. Koncertus vadīs un saistošiem komentāriem papildinās muzikologs Orests Silabriedis.
27. augusta koncervakarā “Ludvigs van Bēthovens, Sinfonietta Rīga un Vineta Sareika” dižā vācu komponista izcilības zīmē krāšņosies arī tūlīt jau aiz apvāršņa austošā Sinfonietta Rīga 21. koncertsezona. Ne velti 2027. gadā kopā ar visu pasauli pieminēsim meistara 200. nāves gadu. Domājot par Bēthovenu un kamermūziku, visupirms prātā nāk emocionāli atkailinātās klaviersonātes un izteiksmīgi stīgkvartetu vijumi, taču tikpat aizraujošas un uzmanības vērtas ir arī citas dižgara kamermūzikas lappuses.
1803. gadā komponētā Devītā sonāte vijolei un klavierēm Lamažorā (“Kreicera”) ir viens no tiem darbiem, kas aizsācis Bēthovena daiļrades briedumu. Šī hrestomātiskā kamermūzikas dārguma lasījums Vasaras vakara kamermūzikas ievadā uzticēts vijolniecei Vineta Sareikai un pianistam Reinim Zariņam.
Savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem tiks piedāvāts kāds cits, ne mazāk zināms opuss – Septets vijolei, klarnetei, fagotam, mežragam, altam, čellam un kontrabasam. Skaņdarbā , kurā vēl dzirkstī agrīnā Bēthovena nošuraksti tapis laikposmā no 1799. līdz 1800. gadam un pirmatskaņots reizē ar komponista Pirmo simfoniju. Savā jauneklīgajā garā un formā tas seko 18. gadsimta divertismentu – izklaides mūzikas – formātam.
Daudzpusīgā un intriģējoša solās būt piektdienas, 28. augusta vakara programma “3 + 4. Stīgu trio un klavieru kvartets”, kurā atšķirīgu laikmetu mūzika un skaņtēli veidoti mazo kamermūzikas sastāvu smalkai atklāsmei. Liepājnieks Agris Engelmanis savulaik atzinis, ka viņam labpatīk komponēt lielas formas opusus, tomēr nākamajām paaudzēm meistars atstājis arī 16 kamermūzikas paraugus. To vidū ir arī 1997. gadā komponētais Stīgu trio, kura skaņvidē pamīšus zibsnī gan filigrāni akvareļi un tembrāls trauslums, gan disonants spriegums un aizraujošas skriešanās sacīkstes starp visiem trim solistiem.
Jaunās poļu mūzikas ainavas izveidotājs Kšištofs Pendereckis, kuru klausītāji visā pasaulē pazīst gan kā sonoristiski iekrāsotas avangarda mūzikas veidotāju, gan kā Jaunās poļu skolas labskanīgās vienkāršības izcilu meistaru koncerta programmā tiks pārstāvēts ar viņa 20. gadsimta 90. gadu sākumā tapušo Stīgu trio. Savulaik tas ievadīja pavisam jaunu komponista radošās izteiksmes cēlienu. Lai gan trio vērojamas arī visnotaļ disonējošas saskaņas, tā skaņu audumā jaušama klasiska skaistuma un skaidras formas izjūta, kas aizgūta no Vīnes klasicisma dižgaru mantojuma.
Abu 20. gadsimta meistaru radošajiem meklējumiem programmā līdzās vieta rasta arī vācu romantisma dižgara Johannesa Brāmsa Pirmajam klavieru kvartetam solminorā. Lai gan autora dzīves laikā šis opuss saņēma neviennozīmīgas atsauksmes gan no draugu, gan mūzikas kritiķu puses, tas nenoliedzami ir saglabājis stabilu vietu arī šodienas koncertpraksē.
Līdztekus cikla muzikāli piesātinātajiem koncertvakariem pieaugušajiem šogad padomāts arī par jaunākajiem klausītājiem. Programmā “Pūšaminstrumenti”, kas izskanēs sestdien, 29. augusta pēcpusdienā aizraujošu programmu vecākiem un bērniem sagatavojis Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets. Tā būs iespēja ne tikai klātienē sastapt mūziķus un ieklausīties instrumentu skanējumā, bet arī tuvāk aplūkot dažādus pūšaminstrumentus un iepazīt to spēles īpatnības.
Pēc Sinfonietta Rīga pūtēju kvinteta koncerta bērni nostiprinās koncertā gūtos iespaidus un padziļinās izpratni par pūšaminstrumentu daudzveidību. Radošajā nodarbībā katrs dalībnieks izveidos plakātu, attēlojot kādu no pūšaminstrumentiem.
Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” noslēdzošajā koncertā “Pētera Vaska skaņu ainavas” 29. augusta vakarā Sinfonietta Rīga solisti turpinās atzīmēt pasaulē visplašāk cildinātā latviešu komponista Pētera Vaska 80. dzīves jubileju. Vaska mūzika ceļ dabas katedrāles, kur patverties garīgā spēka meklētājiem. Pie tādiem pieskaitāmi kā klausītāji, tā arī mūziķi, kuri dažādos kamersastāvos pietuvosies meistara mūzikas pamatbūtībai.
Ciklu “Vasaras vakara kamermūzika” organizē Sinfonietta Rīga fonds, Latvijas Koncerti un Zuzeum. Koncertciklu atbalsta VKKF.
Sākot ar 1.novembri, muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” dosies koncerttūrē ar jaunu programmu “Viena saule, viena zeme”, kura izskanēs Liepājā, Rēzeknē, Siguldā, Ogrē un citviet Latvijā.
Koncertprogrammā līdzās jaunām dziesmām, kuras tapušas grupas jaunākajam albumam, skanēs arī klausītāju iemīļoti skaņdarbi no “Raxtu Raxtu” repertuāra, piedāvājot daudzslāņainu un emocionāli bagātu muzikālo pieredzi.
Programmas pirmajā daļā izskanēs jaunākais muzikālais materiāls, kurā savijas latviešu tautas mūzikas iedvesma un mūsdienīgs skanējums, savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem tiks piedāvātas dziesmas, kuras grupas koncertos skanējušas jau kopš tās pirmsākumiem.
Kā uzsver mūziķi, “Raxtu Raxtu” skanējumu raksturo daudzbalsīgs dziedājums un bagātīgs instrumentu klāsts, kas ļauj radīt gan intīmas un niansētas, gan enerģiskas muzikālas noskaņas un uzrunāt dažādu paaudžu klausītājus: “Koncertprogramma “Viena saule, viena zeme” iecerēts kā muzikāls ceļojums starp tradīciju un mūsdienām, vienojot latviešu tautas mūzikas saknes ar mūsdienīgu muzikālo izteiksmi.”
Muzikālajā apvienībā “Raxtu Raxti” muzicē: Kristīne Kārkle-Kalniņa (balss, vijole); Marts Kristiāns Kalniņš (balss, piano, harmonium, oboja); Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas, stabules); Ilze Grunte (12 stīgu ģitāra); Jānis Bērziņš (ģitāra, mandolīna); Armands Treilihs (bass); Artis Orubs (bungas, perkusijas).
Koncerti “Viena saule, viena zeme” notiks:
1.novembrī plkst.16 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
8.novembrī plkst16 Slampes Kultūras pilī
12.novembrī plkst.19 Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”
13.novembrī plkst.19 Kultūras centrā “Siguldas devons”
14.novembrī plkst.19 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS
21.novembrī plkst.19 Ogres Kultūras centrā
22.novembrī plkst.16 Jelgavas Kultūras namā
27.novembrī plkst.19 Rīgā, VEF Kultūras pilī
28.novembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā
29.novembrī plkst.16 Koncertzālē “Cēsis”
11.decembrī plkst.19 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
“Vecrīgas festivāls. Atvasara” 19. septembrī aicina uz vērienīgu svētku dienu pašā Rīgas sirdī un izziņo māksliniekus, kuri parūpēsies par muzikālo noskaņu no dienas sākuma līdz pat vakara kulminācijai.
Ar labi zināmajiem hitiem un enerģiju uz skatuves kāps un aicinās dziedāt līdzi “Apvedceļš”, viena no Latvijas populārākajām un iemīļotākajām skatuves māksliniecēm Olga Rajecka, festivālam mūsdienīgu popmūzikas skanējumu un savu neatkārtojamo enerģiju piešķirs BŪŪ, savu harismu rādīs ODS, ar mūsdienīgu mūziku pārsteigs MUUD un savukārt vakara kulminācijā uz skatuves kāps “Bermudu Divstūris”, garantējot jaudīgu ballītes noslēgumu un dziesmas, kurām līdzi dziedāt gribēs ikviens.
Ģimenes rīta programmu papildinās bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, īsta šīs atvasaras pēdējās zaļumballes sajūta “Bitīt’ Matos” kopā ar tautas deju kolektīvu “Dzīpars”, LE++ laikmetīgās dejas performance un bērnu DJ Gucu.
Starp koncertiem par muzikālo atmosfēru rūpēsies dīdžeji, tādēļ svētku ritms Vecrīgā skanēs visas dienas garumā.
Šogad festivāls norisināsies no plkst. 10.00 līdz 23.00, visas dienas garumā pārvēršot Vecrīgu par plašu svētku teritoriju, kur vienuviet būs mūzika, ģimenes aktivitātes, ēdiens, tirgošanās, dejas un dažādi pārsteigumi. No plkst. 10.00 līdz 15.00 festivāla programma veidota ģimenēm ar bērniem, savukārt pēcpusdienā un vakarā svētku noskaņa turpināsies ar koncertiem un Latvijas mūziķu uzstāšanos.
Par mazāko festivāla apmeklētāju labsajūtu arī būs padomāts. No plkst. 10.00 līdz 15.00 bērnus gaidīs “Sapņu Ballītes” fejiņas, kas radīs pasaku noskaņu ar burbuļu šoviem, radošajām darbnīcām, rotaļām un krāšņām gliteru pārvērtībām. Tāpat būs pieejamas dažādas citas aktivitātes un darbnīcas, piepūšamās atrakcijas, seju apgleznošana, mazuļu zona.
Ģimenēm būs iespēja tuvāk iepazīt dažādu dienestu darbu - festivālā viesosies NMPD, VUGD, RVPP, Valsts policija ar Runci Rūdi, kā arī citu dienestu pārstāvji.
Ar aktivitāšu programmu festivālā piedalīsies arī “Latvijas Valsts meži”, aicinot bērnus un ģimenes izzināt ko jaunu, iesaistīties aizraujošās aktivitātēs un aktīvi pavadīt laiku.
Visas dienas garumā festivāla teritorijā apmeklētājus gaidīs pašmāju iemīļotie ēdinātāji un plašs amatnieku tirdziņš, kur būs iespējams baudīt dažādus gardumus, atrast ko īpaši sev un izbaudīt svētku atmosfēru. Savukārt blakus notiekošie Aldaru ielas svētki papildinās kopējo Vecrīgas programmu ar vēl vairāk aktivitātēm un notikumiem.
“Vecrīgas festivāls. Atvasara” ir bezmaksas svētki visai ģimenei, kuros vienuviet satiekas Latvijas mūzika, dejas, garšas, izklaide un Vecrīgas svētku atmosfēra.
Par programmu, dalībniekiem un citiem jaunumiem tiks informēts arī turpmāk, tāpēc sekojiet festivāla Instagram un Facebook kontiem @vecrigasfestivals un nepalaidiet garām svarīgākos paziņojumus.
Festivālu organizē Vecrīgas bāri “Cuba Cafe’’, “B Bārs Restorāns’’, “Ezītis Miglā’’ un “Garāža”, apvienojot pieredzi, mīlestību pret pilsētu un vēlmi atdzīvināt Vecrīgu kā atvērtu un dzīvu kultūras un satikšanās vietu.
Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” ietvaros.
Tiekamies 19. septembrī no plkst. 10.00 līdz 23.00 Doma laukumā - svinēsim Atvasaru Vecrīgā kopā!
Latvijas Komponistu savienība aicina apmeklēt komponistu Paula Dambja, Indras Rišes un Marinas Gribinčikas kamermūzikas vakaru, kas izskanēs 5. septembrī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Visi trīs autori šogad svin skaistas dzīves jubilejas, kuras vēlamies atzīmēt, atskaņojot viņu nesen tapušos darbus, kā arī divus pirmatskaņojumus.
Viens no tiem — Indras Rišes skaņdarbs divām flautām, sitaminstrumentiem un klavierēm „Lielais mežs un pārējie” — pieskaras ekoloģijas tēmai. „Mežizstrāde ir kļuvusi par reālu apdraudējumu meža ekosistēmai,” saka komponiste. Savā programmatiskajā jaundarbā viņa atgādina arī to, ka koku dobumos mājo ne tikai putni, bet pati Meža māte jeb meža dvēsele: „Izzāģējot mežu, mēs zaudējam arī meža dvēseli.” Skaņdarbu pirmatskaņos flautistes Liene Denisjuka-Straupe un Maija Zandberga, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Kristīne Paula.
Otra jaundarba “Gaja” autore ir Marina Gribinčika. Skaņdarbs, kas sacerēts kontralta balsij, čellam, gongam un krotālām, sastāv no divām dziesmām par Zemi. Balss partijas tekstā izmantots vārda “Zeme” tulkojums dažādās pasaules valodās – sanskritā, tibetiešu valodā, kā arī Ziemeļu tautu un indiāņu cilšu valodās. “Tas ir atgādinājums, ka mums visiem ir vienas kopīgas mājas, un cilvēkam būtu jādomā nevis par savstarpēju naidu, bet gan par to, kā saglabāt mūsu skaisto planētu,” uzsver autore. Skaņdarbu atskaņos starptautiski atzītā laikmetīgās mūzikas interprete Helēna Sorokina (kontralts), čellists Ēriks Kiršfelds un sitaminstrumentāliste Elīna Endzele.
5. septembra vakara programmā dzirdēsim arī dramatisko Paula Dambja Klavieru trio nr.2 (Izpildītāji: Marta Spārniņa - vijole, Ēriks Kiršfelds - čells, Herta Hansena - klavieres), kā arī “Monosonāti” klavierēm solo, pianista Rihards Plešanova interpretācijā. Rihards Plešanovs kopā ar Ēriku Kiršfeldu muzicēs arī Indras Rišes darbā “Otrpus sliekšņa”. Visbeidzot, Lienes Denisjukas-Straupes interpretācijā skanēs divas Marinas Gribinčikas miniatūras flautai solo.
Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds
Biļetes “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/175487
Jau 28. augustā Valmiermuižas parkā notiks brīvdabas zaļumballe ar pūtēju orķestri “Smiltene”, kurā varēsim kopā atvadīties no vasaras ar dzīvo mūziku, dejām zem klajas debess un vēsturiskā parka noskaņu.
Zaļumballes izsenis bijušas netņemama Latvijas vasaru tradīcija. Kopš 19. gadsimta tā pulcējusi cilvēkus parkos, birzīs, pilskalnos un estrādēs, kur kopā satikties, klausīties mūziku un dejot. Īpašu vietu šajos vakaros vienmēr ieņēmuši pūtēju orķestri, to skanējums ir kļuvis par vienu no zaļumballes raksturīgākajām muzikālajām zīmēm.
Par pasākuma muzikālo daļu rūpēsies pūtēju orķestris “Smiltene”, kas ir viens no nozīmīgākajiem amatiermākslas kolektīviem Vidzemē. Orķestris dibināts 1961. gadā un jau vairāk nekā sešas desmitgades sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas pūtēju mūzikas un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Tajā muzicē Smiltenes Mūzikas skolas audzēkņi, absolventi un pedagogi, bet kopš 1990.gada kolektīvu vada diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents un pedagogs Pēteris Vilks. Orķestris regulāri piedalās Dziesmu svētkos, guvis augstus sasniegumus konkursos un 2026. gada pavasarī atzīmēja savu 65 gadu jubileju.
Pasākuma organizatori cer, ka zaļumballe kļūs par vēl vienu vasaras tradīciju Valmiermuižā, kur satikties dažādām paaudzēm un kopā baudīt kvalitatīvu dzīvo mūziku.
Zaļumballi rīko Valmiermuižas kultūras biedrība ar Valmiermuižas alus darītavas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
18. un 19. septembrī Žaņa Lipkes memoriāla zālē Ķīpsalā pirmo reizi notiks Latvijas komponistu elektroniskās mūzikas festivāls DETUNE. Divu dienu programma, kas vienuviet pulcēs vairāk nekā desmit Latvijas komponistus un skaņu māksliniekus, atklās elektroniskās mūzikas daudzveidību Latvijas profesionālajā mūzikā. Festivāla programma būs īpaši veidota nelielai auditorijai - pārdošanā pieejamas tikai 100 biļetes.
Divu dienu laikā festivālā sastapsies dažādu paaudžu komponisti, kuru radošajā praksē elektronika kļuvusi par būtisku instrumentu jaunu skaņas formu, performanču un starpdisciplināru darbu radīšanai.
Festivāla programmā piedalīsies Madara Pētersone, Ģirts Bišs, Andris Dzenītis, Armands Skuķis, Uģis Prauliņš, Džeikins Pusons, Arvīds Kazlausks, Voldemārs Johansons, Jēkabs Nīmanis, Jurģis Ozols, Viktorija Majore, Maksims Šenteļevs, Agita Reķe, Oskars Herliņš un Ernests Valts Circenis.
DETUNE programma veidota tā, lai elektroniskās mūzikas jēdzienu neierobežotu viens konkrēts žanrs vai estētika. Divu dienu laikā klausītāji varēs sastapties ar elektroakustisku improvizāciju, ambientu, skaņas sintēzi, audiovizuālu performanci, elektroniski apstrādātiem fiziskiem objektiem, programmēšanu un dzīvu elektroniku.
DETUNE apzināti izvēlējies Žaņa Lipkes memoriāla zāli Ķīpsalā, radot festivālu ar ļoti ierobežotu vietu skaitu. Pārdošanā būs tikai 100 biļetes, tādējādi veidojot nevis masu pasākumu, bet koncentrētu klausīšanās pieredzi. DETUNE mērķis nav tikai veidot elektroniskās mūzikas koncertprogrammu. Festivāls vēlas pievērst uzmanību arī jautājumam, kāda ir elektroniskās mūzikas vieta Latvijas profesionālās mūzikas vēsturē un šodienas ainā.
Otrajā festivāla dienā notiks profesionāla konference, kuras laikā festivāla vadītājs un komponists Rolands Kronlaks sniegs analītisku ieskatu Latvijas komponistu darbībā elektroniskās mūzikas žanrā. Tam sekos festivāla dalībnieku prezentācijas par savu radošo praksi, iepazīstinot ar izmantotajiem tehniskajiem rīkiem un programmēšanas vidēm, kā arī ar konceptuālām un estētiskām pieejām.
DETUNE ir iecerēts kā platforma Latvijas elektroniskās mūzikas komponistiem un profesionāļiem, kas vienlaikus kops elektroniskās mūzikas atskaņošanas tradīciju, veicinās komponistu un izpildītājmākslinieku sadarbību, aktualizēs mūsdienu mūzikas vērtības un veidos dialogu par elektroniskās mūzikas attīstību Latvijā.
DETUNE organizē biedrība “Latvijas Komponistu savienība”, kas apvieno Latvijas profesionālos komponistus un muzikologus un darbojas Latvijas profesionālās mūzikas un mūzikas zinātnes attīstības veicināšanā, kā arī Latvijas komponistu radošā darba popularizēšanā.
DETUNE notiks 2026. gada 18. un 19. septembrī Žaņa Lipkes memoriāla zālē Rīgā. Festivāla auditorija būs ierobežota līdz 100 apmeklētājiem.
Biļetes: https://fienta.com/lv/detune-latvijas-komponistu-elektroniskas-muzikas-festivals
Organizē: biedrība “Latvijas Komponistu savienība”
Ģitārists Reinis Jaunais laiž klajā albumu “Vest” un 23. augustā uzstāsies īpašā tā prezentācijas koncertā Ķekavas pagasta Plakanciema “Ģerānijās” pie dabas krūts.
Reiņa Jaunā grupā spēlē Latvijā labi zināmi instrumentālisti: koklētāja Zane Lasmane, čelliste Erna Daugaviete, trompetists Harijs Ločmelis, kontrabasists Jānis Rubiks un bundzinieks Andris Buiķis. Visi uzstāsies arī koncertā, kura pirmajā daļā klausītāji tiks vesti muzikālā ceļojumā pa jūrām, bet otrajā – pa dažādām vairāk vai mazāk eksotiskām zemēm.
Tas pats mūziķu sastāvs dzirdams arī iepriekšējā, “Austras”, “GAMMAs”, “Zelta mikrofona” un “Kilograms kultūras” balvām nominētajā Reiņa Jaunā studijas albumā “Nest”, kas tika atzinīgi novērtēts arī ārpus Latvijas.
“Vest” ir konceptuāls turpinājums sadarbībā ar skaņu inženieriem Mārtiņu Krastiņu un Kasparu Bārbalu. Jaunajam albumam tapusi gan stereo, gan “Dolby Atmos” versija un drīzumā tiks izdots arī pilnībā analogi, ar studijas lenšu magnetofonu veikts ieraksts.
“Biju neizsakāmi priecīgs brīnišķīgu mūziķu kolektīvā radīt albumu “Nest”, kas vērtējams kā mans līdz šim veiksmīgākais darbs,” stāsta Reinis. “Tāpēc ļoti vēlējos šo sadarbību turpināt un, rotaļājoties ar vārdiem, kam ir nozīme gan latviešu, gan angļu valodā, dzima ideja par jaunu konceptu – albumu “Vest”. Tajā arī turpināta ideja par klausītāja VEŠANU instrumentālās mūzikas ceļojumā.”
Reinis Jaunais ir viens no zināmākajiem ģitāristiem Latvijā, kurš bieži tiek dēvēts par visvairāk ārvalstīs koncertējošo mūziķi. Arī pēc albuma prezentēšanas Latvijā viņš dosies kārtējā Eiropas tūrē, lai koncertētu Polijā, Čehijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā un Portugālē. Reinim Jaunajam ir arī gana iespaidīga diskogrāfija, un vairāki no ierakstiem nominēti dažādiem pašmāju apbalvojumiem. Viņa instrumentālās kompozīcijas izmantotas seriālos, TV un radio raidījumos, kā arī sabijušas Latvijas radiostaciju topos.
Koncerta sākums 23. augustā Ķekavas pagasta Plakanciema “Ģerānijās” – pulksten 18.00, ieeja teritorijā no pulksten 17.00. Biļetes nopērkamas ticketshop.lv, bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam ieeja bez maksas. Tikmēr jaunais albums “Vest” jau noklausāms mūzikas straumēšanas platformās
Dziesmu autors un dziedātājs Gatis Mūrnieks publicē jaunu, paša sarakstītu dziesmu "Kāpēc tu mani nedzirdi". Dziesmas audio un video versiju producējis Aigars Kudrickis. Dziesmas gala audio apstrādi veicis Gints Stankevičs.
Gatis stāsta: “Dažreiz tā vienkārši notiek – tu vari runāt, cik skaļi vien vēlies, bet otrs tevi tāpat nedzird. Šī dziesma ir par attiecībām, kas vēl šķiet trausli saglabājamas, taču pamazām izgaist, un tu saproti, ka neko vairs nevari mainīt. Paldies manam draugam un bundziniekam Aigaram Kudrickim, kurš rūpīgi strādāja pie dziesmas producēšanas un palīdzēja tai iegūt īsto skanējumu.”
Nākamgad mūziķis plāno izdot savu pirmo albumu, kā arī sarīkot īpašu koncertu kopā ar viesiem un draugiem. Gatis jau desmit gadus sadarbojas ar izdevniecību “MicRec” un šajā laikā sarakstījis vairākus desmitus dziesmu gan jaunajiem, gan jau pieredzējušiem izpildītājiem, sava albuma ieceri allaž atliekot uz vēlāku laiku. Tagad pienācis laiks šo ieceri beidzot īstenot.
Jaunā dziesma pieejama populārākajos mūzikas straumēšanas un lejupielādes servisos visā pasaulē.
Gata sarakstītās un publicētās dziesmas dažādu izpildītāju versijās varat noklausīties šeit: https://ej.uz/gatamurniekadziesmas
Siguldas grupa FLORA prezentē jaunāko videoklipu “Svinības” – dzīvespriecīgu dziesmu par prieku, draudzību un kopā būšanas mirkļiem. Jaunais veikums turpina grupas šopavasar sākto atgriešanos Latvijas mūzikas apritē.
18. martā FLORA pēc radošas pauzes paziņoja par darbības atjaunošanu, klausītājiem piedāvājot jaunu singlu “Visapkārt”. Toreiz grupa solīja, ka tā nebūs tikai viena atgriešanās dziesma – jau tika gatavots jauns muzikālais materiāls un plānota atgriešanās arī uz Latvijas skatuvēm.
Tagad šim stāstam ir turpinājums – tapis grupas jaunais videoklips “Svinības”.
Ja “Visapkārt” bija emocionālāks stāsts par cilvēkiem, sajūtām un mirkļiem, kas atrodas mums līdzās, tad “Svinības” ienes FLORA jaunajā posmā krietni dzīvespriecīgāku noskaņu.
“Tā ir dziesma par prieku, draudzību un kopā būšanas mirkļiem. Ceram, ka šis skaņdarbs radīs labu noskaņu un kļūs par daļu no jūsu svētkiem,” par jauno dziesmu saka grupa.
“Svinības” vienlaikus apliecina, ka pavasarī izziņotā FLORA atgriešanās turpinās. Grupa strādā pie jaunām dziesmām un vēlas atkal aktīvi satikt klausītājus koncertos visā Latvijā, apvienojot jauno materiālu ar jau iemīļotām FLORA dziesmām.
Pēc radošās pauzes grupa savu jauno darbības posmu raksturo ar jaunu enerģiju un svaigu skanējumu, vienlaikus saglabājot melodiskumu un pozitīvo noskaņu, ar kuru FLORA pazīstama klausītājiem.
Ar “Svinības” grupa aicina uz brīdi nolikt malā ikdienas rūpes un atcerēties vienkāršu lietu – svētkus rada ne tikai īpašs datums kalendārā, bet arī cilvēki, ar kuriem esam kopā.
“Patīkamu skatīšanos un klausīšanos!” novēl FLORA.
FLORA ir atgriezusies, un grupas muzikālais stāsts turpinās.
28. augustā Koncertkupolā Jaunjelgavā notiks koncerts “Neredzamā klātbūtne”, kurā ērģelniece Ilona Birģele un leģendārās grupas “Credo” ģitārists Armands Alksnis radīs neparastu muzikālu dialogu starp ērģelēm un elektrisko ģitāru.
"Neredzamā klātbūtne" ir īpašs muzikāls ceļojums, kurā majestātiskais ērģeļu skanējums satiekas ar elektriskās ģitāras spēku un emocionalitāti. Starptautiski atzītā ērģelniece Ilona Birģele un leģendārās grupas Credo ģitārists Armands Alksnis aicina baudīt koncertprogrammu, kurā skanēs latviešu komponistu darbi un pasaules klasikas meistardarbi jaunā, neparastā skanējumā.
Koncertā dzirdēsiet Johana Sebastiāna Baha, Marģera Zariņa, Uģa Prauliņa, Jāņa Lūsēna, Aivara Kalēja un Armanda Alkšņa skaņdarbus, kuros ērģeles un elektriskā ģitāra veido aizraujošu un emocionāli bagātu muzikālu dialogu.
Biļetes cenā iekļauta tēja vai kafija pirms koncerta, jo koncerts norisināsies bez starpbrīža.
Biļetes uz koncertiem pieejamas iepriekšpārdošanā oficiālajā mājaslapā: www.koncertkupols.lv un Biļešu paradīzē.
Dziedātāja un dziesmu autore Aleksa Valtere klausītājiem piedāvā jaunu dziesmu “Es un Tu”, kas stāsta par iespēju ikdienas steigā un haosā atrast cilvēku, ar kuru kopā kaut uz mirkli aizmirst par apkārt notiekošo.
Aleksa: “Dziesma “Es un Tu” ir par īpašo sajūtu, kad, esot kopā ar otru cilvēku, pilsētas burzma, steiga un ikdienas rūpes kļūst nenozīmīgas.”
Dziesmu producējuši Aleksa Valtere un Arnis Ieviņš. Jaunajai dziesmai tapis arī videoklips, kura autors ir Oskars Andersons, bet par grimu rūpējusies Jūlija Sasnika.
Videoklipa veidošanā izmantotas vairākas lokācijas un atšķirīgas vides Kurzemes pusē. Dziedātāja īpaši pateicas keramikas darbnīcai un veikalam “Cerannic” un Annijai Kanskai, kā arī ceptuvei “Kukul” Tukumā par atsaucību.
Videoklipā piedalās arī BMX braucējs Renārs Caune, kura klātbūtne klipam piešķīrusi negaidītu un dinamisku sportisku akcentu.
“Vēlos pateikties Renāram par iesaistīšanos. Sākotnēji šādu sportisku pavērsienu nemaz nebiju iecerējusi, taču beigās tas ļoti organiski papildināja kopējo stāstu un piešķīra klipam vēl vienu interesantu dimensiju,” saka Aleksa.
Ar jauno dziesmu Aleksa atgādina, ka pietiek ar īsto cilvēku blakus, lai kaut uz mirkli apstātos laiks un viss pārējais kļūtu mazsvarīgs.
Dziesma pieejama populārākajos mūzikas straumēšanas un lejupielādes servisos visā pasaulē
Duets Sandra klausītājiem piedāvā jaunu dziesmu “Paradīze”, kuras mūzikas un teksta autore ir Oksana Brīnuma. Dziesmas aranžējumu veidojis grupas dibinātājs Andris Brīnums. Oksanai šis ir īpašs notikums – šovasar viņa spērusi savus pirmos soļus uz skatuves Dueta Sandra sastāvā.
Deviņus gadus pēc Sandras Brīnumas došanās mūžībā līdzās Andrim Brīnumam uz Dueta Sandra skatuves atkal dzied sieviete. Šoreiz tā ir viņa dzīvesbiedre Oksana Brīnuma, ar kuru Andris laulībā ir jau gandrīz septiņus gadus.
Oksanas ienākšana kolektīvā sākotnēji bijis praktisks risinājums. Duets Sandra aktīvi koncertē, bet Andrim Rogam muzicēšana jāapvieno ar pamatdarbu, tādēļ ne vienmēr iespējams piedalīties visos piedāvātajos koncertos.
Tā radies Duets Sandra 2 – Andra un Oksanas Brīnumu sastāvs, kas koncertē reizēs, kad nav pieejams grupas pamatsastāvs. Savukārt Duets Sandra līdzšinējais sastāvs – Andris Brīnums un Andris Roga – turpina aktīvi darboties.
“Kad piedāvāja kārtējo uzstāšanos, bet Andris netika, sapratu, ka negribu atteikt darbu. Aprunājos ar Oksanu, un viņa, man par lielu prieku, piekrita,” stāsta Andris Brīnums.
Lai arī Oksanai iepriekš nav bijusi koncertējošas dziedātājas pieredze, mūzika viņai nav sveša. Savulaik viņa dziedājusi korī, bet par vienu no savām priekšrocībām sauc absolūto dzirdi, kas palīdzējusi ļoti īsā laikā apgūt Dueta Sandra repertuāru.
“Man patīk dziedāt, bet līdz šim nekur nebiju uzstājusies. Dziedot man ir zems balss tembrs, bet lielākais pluss ir tas, ka man ir absolūtā dzirde, kas ļāva ātri ielēkt Dueta Sandra repertuārā,” stāsta Oksana.
Pirmie koncerti jau ir aizvadīti, un jaunā pieredze Oksanai devusi pārliecību turpināt.
“Bailes nejutu, bet mājās braucu ar lielu un pozitīvu nogurumu. Protams, esmu paškritiska, dzirdu, kas vēl nav izdevies, tomēr pati biju pārsteigta, cik labi viss sanāca,” par savu pirmo uzstāšanos saka Oksana.
Tagad Oksana piesaka sevi arī kā dziesmas autori. Jaunajai dziesmai “Paradīze” viņa radījusi gan mūziku, gan tekstu, savukārt Andris Brīnums veidojis aranžējumu.
“Es tikai pamazām ieeju šajā pasaulē un vēl daudz ko mācos,” par saviem pirmajiem soļiem mūzikā saka Oksana.
Dziesma: “Paradīze”Mūzika: Oksana BrīnumaTeksts: Oksana BrīnumaAranžējums: Andris Brīnums
Dziesma “Paradīze” klausāma YouTube, Spotify un radiostacijās.
Augusta sākumā, ar pirmo atlases kārtu, aizsākās “Ezītis miglā” ikgadējais KARAOKE ČEMPIONĀTS. Pirmās divas filiāles, kuras uzņēma talantus bija Teikas, Pļavnieku un Ogres “Ezītis miglā”, kur bija iespēja cīnīties par vietu lielajā finālā 12. septembrī Kalnciema Ezītī. Šogad cīņa par pirmo vietu un galveno balvu no “Ezītis miglā” un sponsoriem solās būt vēl sīvāka.
Septītajā sezonā atlases kārtas ir paredzētas vēl 10 posmos. Tuvākais atlases posms ir gaidāms 13. augustā Baznīcas ielas Ezītī, tālāk turpinot ar Ķengaraga, Kalnciema, Palasta, Imantas, Aldaru, Siguldas, Avotu, Jelgavas un Tallinas Kvartāla Ezītī.
Kā ierasts, par karaoke vadību rūpēsies pasākuma rīkotāji no “Frīdis karaoke” komandas.
Žūrijas solos sēdēs iemīļoti skatuves mākslinieki, šovbiznesa profesionāļi un Ezīša draugi, bet par lieliskām balvām uzvarētājiem ir parūpējušies “Ezītis miglā”, “Dimdiņi” un “Lielvārde” un citi slepienie sponsori, kurus atklāsim īsi pirms fināla.
Ieskats iepriekšējo gadu karaoke čempionātos.
Jauniešu koris BALSIS šī gada 27.-30. augustā turpinās savu tradīciju doties muzikālos ceļojumos, pieskandinot Latvijas upes. Šogad pirmo gadu tiks izbraukta Salaca posmā Vecate-Staicele, sniedzot 8 bezmaksas koncertus upes krastos.
Salacas BALSIS 2026, Vecate Salacas izteka no Burtnieku ezera - Staicele
Jau 15. gadu Jauniešu koris BALSIS kopā ar tā māksliniecisko vadītāju Intu Teterovski dodas muzikālos ceļojumos, pieskandinot Latvijas upes. Mērķis ir doties lejup pa upi, izmantojot ūdens transporta līdzekļus, un sniegt bezmaksas koncertus upes abos krastos, lai veicinātu zināmu un mazāk zināmu koncertvietu atpazīstamību, attīstību un pieejamību, apgūstot Latvijas kultūrainavā mazāk zināmu vietu vēsturi. Jau izbraukta Daugava, Lielupe un Venta. Šogad kārta Salacai.
Kāpēc tieši šīs upes? “Šī gada jubilāram, maestro Raimondm Paulam un dzejniecei Inesei Zanderei ir cikls “Dziesmas par Latvijas upēm”. Šī a cappella dziesmu cikla atskaņošana jau ir kļuvusi par mūsu ikdienu, un kamēr neizbrauksim visas, mierā neliksimies!”, tā Ints Teterovskis.
27. augusts, ceturtdiena plkst. 21.30 Valtenberģu muižas parkā
Valtenberģu muiža ir cēls vēlīnā klasicisma paraugs Salacas upes krastā, ko 1780. gadā uzcēlis barons Vilhelms Georgs fon Felkerzāms. Pili ieskauj parks un vairāki dārzi, kas vietējiem iedzīvotājiem ilgu laiku bija nepieejami. Šoreiz būs iespēja tos apskatīt.
28. augusts, piektdiena plkst. 12.00 Pie Skaņākalna klints
Skaņākalna klints ir viena no iespaidīgākajām Latvijā - ar sevišķi spēcīgu atbalsi. Tā ir aptuveni 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens siena, kas stiepjas gar Salacas upes kreiso krastu. Klints virsma ir neparasti gluda un paraboliski izliekta, kas darbojas kā milzu akustiskais vairogs. Klints atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Skaņākalna dabas parkā. Koncerts ir bezmaksas, bet ieeja parkā saskaņā ar apmeklējuma cenrādi.
plkst. 19.30 Pie Līču skolas
Ramatas pagastā jaunā Līču skola durvis vēra 1931. gadā., bet pēdējo skolas zvanu piedzīvoja 1971. gadā. Jaunākās vēstures lappuses cieši saistītas ar maestro Raimonda Paula vārdu un leģendārajām ansambļa “Dzeguzīte” radošajām nometnēm. Šobrīd tā ir populāra atpūtas vieta.
29. augusts, sestdiena plkst. 11.30 Atpūtas vietā “Līciems”
Līciems atrodas pašā Salacas krastā – aptuveni 23 km pa upi no Mazsalacas. Tā ir viena no iecienītākajām pieturas un nakšņošanas vietām skaistākajā Salacas laivošanas maršrutā. Netālu atrodas arī populārā Līciema mototrase (MX Līciems), kuras garums ir līdz pat 1800 metriem, kur notiek Latvijas kausa posmi.
plkst. 18.00 Pie Vīķu muižas
Vīķu jeb Zarnau (vācu val.) muiža atrodas gleznainā Salacas upes krastā Limbažu novada Staiceles pagastā. Tā celta 1890. gadā Mengdenu dzimtai, neogotikas stilā un ap to stiepjas krāšņs parks. Muižā vēlāk saimniekojis Augusts Kirhenšteins, kas cieši saistīts ar Mazsalacas Valtenberģu muižu.
30. augusts, svētdiena plkst. 12.30 Pie Karogu karjera
Karogu karjers un sila dabas taka atrodas pie gleznainās Karogupītes jeb Dzelzāmurupītes krastiem, kur apskatāmi smilšakmens atsegumi un mazas alas. Tuvumā atrodas Ķenča pilskalns un Upurkalniņš, kā arī dabas objekts - Dzelzāmura dižakmens.
plkst. 17.00 Rozēnu - Staiceles Ev. Lut. baznīcā
Staicelē dzimušā arhitekta Eduarda Dauguļa projektēto evaņģēliski luterisko baznīcu atklāja 1930. gadā. Tā celta kā koka garenbūve ar poligonālu apsīdu un kvadrātisku torni rietumu pusē. Padomju laikā dievnams bieži tika apgānīts, bet draudze savu darbību nekad nav pārtraukusi. No 2025. gada baznīcā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rozēnu-Staiceles draudze.
plkst. 18.00 Saticeles papīrfabrikas pagalmā
Staiceles papīrfabrika ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis. To uzskata par Staiceles pilsētas pirmsākumu, kas sāka veidoties kā fabrikas strādnieku ciemats. Fabrikas būvniecību Rozēnu muižas teritorijā pie Salacas upes pabeidza 1898. gadā kā "Baltijas papīra un papes akciju sabiedrību”. Viens no rūpnīcas pamanāmākajiem objektiem ir tās skurstenis, kas būvēts 1912. gadā. un tā augstums sasniedz gandrīz 50 metrus. Rūpnīca darbojās līdz pat 1993. gadam, kad arī pakāpeniski visā Latvijā papīrrūpniecība tika iznīdēta. Šobrīd teritorijā darbojas fabrikas īpašnieki un biedrība "Staiceles papīrfabrika", kas meklē investīciju piesaistes iespējas objekta attīstībai.
Klausītājus aicinām līdzi ņemt pledu, padibeni, saliekamos krēslus ērtākai sēdēšanai.
Koncerti ir bez maksas, pateicoties Valmieras novada pašvaldībai, Limbažu novada Kultūras pārvaldei, Staiceles pilsētas pārvaldei, Mazsalacas Kultūras centram, Staiceles kultūras namam, AS “Latvijas valsts meži”, Līču skolai, Līciema mototrasei SIA “Aprūpes nams “Urga”, Rozēnu - Staiceles baznīcas draudzei, biedrībai “Staiceles papīrfabrika” SIA “Mučas” un citiem labiem ļaudīm!
“PakavRockBand” turpina darbu pie jaunā albuma.
Grupa “PakavRockBand” ierakstījusi jaunu dziesmu “Bezmiegs”, kuras mūzikas un vārdu autors Juris Gausiņš tajā atklāj pārdomas par dzīves ceļu, izdarītajām izvēlēm un sapņiem par to, kā dzīve varēja veidoties citādi.
Dziesmas stāsts aizved klausītāju bezmiega naktī, kad cilvēks, atlaidies krēslā un klausoties savu iemīļoto kantri mūziku, paliek viens ar savām domām. Tā ir saruna pašam ar sevi par noieto ceļu, izvēlēm un nepiepildītajiem sapņiem.
“Bezmiegs” ir turpinājums grupas darbam pie jaunā albuma. Pavisam nesen tika ierakstīta arī Jura Gausiņa dziesma “Pēc ūdensrozēm”, un abas kompozīcijas iezīmē jaunā albuma muzikālo noskaņu.
Dziesmu “Bezmiegs” aranžējuši Juris Gausiņš, Āris Ozols un Guntars Avotiņš. Ieraksts tapis Siguldas ierakstu studijā 2026. gada jūlijā.
Šobrīd top arī abu dziesmu – “Bezmiegs” un “Pēc ūdensrozēm” – videoklipi, kas drīzumā ļaus klausītājiem un skatītājiem iepazīt grupas jaunāko veikumu arī vizuālā formātā.
PakavRockBand turpina darbu pie jaunā albuma, kurā gaidāmas dziesmas ar personisku stāstu, pārdomām un grupai raksturīgo skanējumu.
