Par mākslinieku

Latviešu dziedātājs un liriskais tenors, viens no ilggadējiem Latvijas estrādes mūzikas izpildītājiem.

Žoržs Siksna dzimis 1957. gada 13. jūnijā Augstkalnes pagastā. Mūzikas gaitas viņš sāka astoņu gadu vecumā, apgūstot klarneti Dobeles bērnu mūzikas skolā, un vēlāk mācījās Jelgavas mūzikas vidusskolas pūšaminstrumentu nodaļā. Jau studiju gados arvien nozīmīgāka kļuva dziedāšana — 1974. gadā viņš sāka koncertēt ar Jelgavas estrādes orķestri “Gamma”. 

Pēc mūzikas vidusskolas Siksna vokālo meistarību papildināja pie ievērojamā pedagoga Leonīda Zahodņika. Viņš jauno dziedātāju ieteica Raimondam Paulam, un 1977. gadā Žoržs Siksna kļuva par ansambļa “Modo” solistu. Viens no nozīmīgajiem agrīnajiem darbiem bija Herstvuda partija Raimonda Paula mūziklā “Māsa Kerija”. No 1978. gada Siksna strādāja Latvijas Radio, kļūstot par vienu no sava laika pazīstamākajām Latvijas estrādes balsīm. 

Īpaši plašu popularitāti Žoržam Siksnam atnesa 20. gadsimta 80. gadu repertuārs. Viņa izpildījumā par Latvijas populārās mūzikas klasiku kļuvušas dziesmas “Ģenoveva”, “Muļķe sirds”, “Leonora”, “Vālodzīte”, “Mīļā”, “Jel, dod man bučiņ’”, “Ap Jāņiem Mārtiņos”, “Nepalaid garām” un “Sirdij nevajag skaitu”. Daudzas no šīm dziesmām vēlāk apkopotas 2017. gada 20 skaņdarbu izlasē “Leģendas”, kas tika izdota par godu dziedātāja 60 gadu jubilejai. 

Siksnas muzikālā darbība neaprobežojas tikai ar estrādi. Viņa liriskā tenora balss ļāvusi pievērsties arī akadēmiskajai mūzikai, operu ārijām un neapoliešu dziesmām. Šo repertuāra pusi labi raksturo arī albums “Ekselence”, kurā dzirdami “O Sole Mio”, “Funiculi, Funicula”, “Mattinata” un fragmenti no Džuzepes Verdi operām. MicRec viņa muzikālo stilu raksturo ar četriem virzieniem — popmūzika, šlāgeris, neapoliešu dziesmas un opera. 

Žoržs Siksna turpina muzicēt arī mūsdienās. 2025. gadā iznāca singls “Pasaulīte”, bet 2026. gadā — “Ballējam neguļam” kopā ar kori “Maska” un “No Daugavas kāpj pirmo palu dima” kopā ar vokālo grupu “Putnu dārzs”.

Žanrs

Pop