Meklēšana

MŪZIKAS JAUNUMI

Jaunumi

Ziņas

Latvijai dzimšanas dienā – vīru koru dižkoncerts maestro Edgara Račevska piemiņai

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, pieminot kormūzikas leģendu, profesoru un Dziesmu svētku virsdiriģentu Edgaru Račevski (1936–2022), 18. novembrī plkst. 16.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē izskanēs viņa paša iedibinātā tradīcija - Vīru koru dižkoncerts, kas šogad atzīmē maestro deviņdesmito jubileju un apvieno vīru koru dziedātājus no visas Latvijas. Šis krāšņais Valsts svētku notikums ir spēcīgs apliecinājums profesora ieguldījumam vīru koru kustības un nacionālo tradīciju stiprināšanā. Vīru koru dižkoncertu vēsture Rīgas Latviešu biedrībā aizsākās 2008. gada 16. novembrī, kad Latvijas 90. gadadienai par godu notika pirmais koncerts “Ar Latviju sirdī”. Maestro Račevska vadībā šī iecere izauga par ikgadēju tradīciju, kas Latvijas valsts svētkos pulcēja dziedošus vīrus no visas Latvijas. 2018. gadā, sagaidot valsts simtgadi, viņš īstenoja īpašu ieceri “100 vīri Latvijai” – veltījumu Latvijai un kopdziedāšanas spēkam. Tagad, maestro jubilejas gadā, vīri atkal pulcēsies Rīgas Latviešu biedrībā. Šoreiz viņu balsis vienosies ne tikai Latvijas dzimšanas dienas svinībās, bet arī pateicībā cilvēkam, kurš ticēja dziesmas spējai stiprināt tautas pašapziņu un vienot cilvēkus pāri laikam un paaudžu robežām. Programmā – latviešu kormūzikas mantojums, kas glabā tautas atmiņu un stiprina piederības sajūtu Latvijai. Koncertā satiksies Edgara Račevska daiļrade un citas nozīmīgas latviešu kormūzikas kompozīcijas, kuru skanējums cauri laikiem apliecinājis dziesmas spēku vienot cilvēkus un saglabāt nacionālo pašapziņu arī vēstures sarežģītākajos brīžos. Račevskim dziesma bija tautas dvēsele, vienotāja un stiprinātāja, un šī pārliecība turpina dzīvot viņa muzikālajā mantojumā un vīru koru tradīcijā. Dižkoncertā piedalīsies vīru kori no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales: “Gaudeamus”, “Dziedonis”, “Latvis”, “Silvicola”, Latvijas Universitātes Prezidiju konventa vīru koris, “Tēvzeme”, “Absolventi”, “Graidi”, Ventspils vīru koris, “Ozols”, Valmieras “Imanta”, Krimuldas vīru koris un “Cēsis”. Koru mākslinieciskie vadītāji un diriģenti - Mārcis Imants, Uldis Kokars, Marika Slotina-Brante, Raimonds Gulbis, Ivo Kempels, Tālivaldis Gulbis, Georgs Zujevs, Jānis Mežinskis, Lorija Cinkusa, Guntis Galiņš, Marika Rolmane un Alise Līva Taube. Koru skanējumu papildinās solisti Gunta Greisle un Andris Ludvigs. Koncertu vadīs Jānis Grūtups, mākslinieciskā vadītāja – Marika Slotina-Brante. Ieeja bez maksas. Bezmaksas ielūgumus iespējams saņemt no 12. novembra plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs. Koncerts norisinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu. Sarīkojums tiks filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākuma publicitātei Rīgas Latviešu biedrības sociālajos tīklos un medijos.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Grupa “Tā nav saule” un Palū izdod dziesmu “Pamostos” un aicina klausītājus piedalīties interaktīvā spēlē

Latvijas alternatīvā poproka grupa “Tā nav saule” sadarbībā ar mākslinieci Palū 4. novembrī laidusi klajā jaunu singlu “Pamostos”. Dziesma aicina nepazaudēt sevi ikdienas steigā un atcerēties savas patiesās vēlmes, savukārt tai radītā interaktīvā datorspēle ļauj klausītājiem kļūt par daļu no muzikālā piedzīvojuma. Jaunais skaņdarbs ir otrais singls no grupas pavasarī gaidāmā mazalbuma (EP). Dziesmas “Pamostos” centrā ir mūsdienu cilvēkam pazīstama sajūta – ikdienas pienākumu, sabiedrības gaidu un citu cilvēku priekšstatu ietekmē reizēm kļūst grūti sadzirdēt pašam sevi. Cenšoties sasniegt ārēji noteiktus mērķus, iespējams attapties dzīvē, kas vairs neatbilst paša vēlmēm. Ar jauno skaņdarbu mūziķi aicina uz brīdi apstāties, paskatīties uz savu dzīvi no malas un atcerēties, kas patiesībā ir svarīgs. Dziesmas nosaukums “Pamostos” simboliski atgādina par nepieciešamību pamosties ne tikai no miega, bet arī no ierastās rutīnas. Dziesmas producents ir Armands Varslavāns, ar kuru grupa sadarbojusies jau iepriekš, veidojot savu debijas albumu “Tā nav Saule”. Dziesmu papildina interaktīva datorspēle Līdz ar singlu “Pamostos” grupa piedāvā arī neierastu iespēju – interaktīvu datorspēli, kurā klausītājs var kļūt par aktīvu muzikālā notikuma dalībnieku. Spēlē iespējams vadīt mūziķus, kustināt bundzinieku, dejot kopā ar dziesmas izpildītāju un pat simboliski noārdīt skatuvi. Tādējādi tradicionālo dziesmas klausīšanos papildina iespēja pašam iesaistīties tās vizuālajā un muzikālajā pasaulē. Spēles ideja sasaucas ar dziesmas vēstījumu – ne vienmēr nepieciešams sekot iepriekš noteiktiem scenārijiem. Dažkārt svarīgāk ir ļauties brīvībai, eksperimentēt un izvēlēties savu ceļu. Grupa gatavo jaunu mazalbumu “Pamostos” ir otrais singls no grupas “Tā nav saule” jaunā mazalbuma, kura izdošana plānota 2027. gada pavasarī. “Tā nav saule” ir Latvijas alternatīvā poproka apvienība, kuras mūzikā savijas enerģisks ģitāru skanējums, emocionāli vēstījumi un pārdomas par cilvēkam būtiskām tēmām. Grupas sastāvā muzicē Kaspars Pizāns (ritma ģitāra, vokāls), Jānis Zālītis (vokāls, solo ģitāra), Edžus Kravalis (bungas) un Elīna Jausubrēna (basģitāra). Jaunajā singlā viņiem pievienojas māksliniece Palū (Olga Palušina). Ar dziesmu “Pamostos” grupa turpina attīstīt savu muzikālo skanējumu un vienlaikus meklē jaunus veidus, kā iesaistīt klausītājus, piedāvājot mūziku ne tikai dzirdēt, bet arī piedzīvot.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Aija Andrejeva un Kārlis Lācis izdod albumu “Ielūgums” un izziņo koncertturneju Latvijā

Dziedātāja Aija Andrejeva un komponists Kārlis Lācis 6. novembrī laiduši klajā kopīgu albumu “Ielūgums”, kurā apvienojas Kārļa Lāča mūzika, dzejnieces Māras Zālītes vārdi un Aijas Andrejevas vokāls. Albums tapis sadarbībā ar kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartetu un pieejams gan digitālajās straumēšanas platformās, gan vinila platē. Nākamā gada pavasarī mākslinieki ar koncertprogrammu “Ielūgums” dosies turnejā pa Latviju. Albuma “Ielūgums” pirmsākumi meklējami pirms 13 gadiem, kad tapa Kārļa Lāča komponētais dziesmu cikls ar Māras Zālītes dzeju. Gadu gaitā šī mūzika turpinājusi dzīvot koncertos, taču līdz šim nebija iemūžināta atsevišķā albumā. Ideja par ieraksta tapšanu atdzima 2026. gada pavasarī pēc Kārļa Lāča autorvakara, kurā izskanēja arī šī programma. Mākslinieki nolēma dziesmu ciklu ierakstīt, saglabājot tā koncertiem raksturīgo skanējumu un emocionālo tuvumu. Trīspadsmit gadus lolota muzikāla iecere Albuma pamatā ir trīs radošu personību satikšanās – Kārļa Lāča mūzika, Māras Zālītes dzeja un Aijas Andrejevas balss. Dziesmu ciklā savijas poētiski tēli, personiski pārdzīvojumi un muzikāls stāstījums, kurā nozīmīga vieta atvēlēta gan dziedātājas vokālajam izpildījumam, gan instrumentu savstarpējai saspēlei. Aija Andrejeva, raksturojot sadarbību ar komponistu, uzsver tās nozīmi savā muzikālajā izaugsmē: “Izpildot Kārļa Lāča mūziku, es vienmēr augu kā vokāliste, mūziķe un māksliniece,” atzīst dziedātāja. Albums ierakstīts dzīvajā izpildījumā “Ielūgums” ierakstīts dzīvajā izpildījumā, saglabājot koncertprogrammas muzikālo sastāvu un skanējumu. Līdzās Aijai Andrejevai un Kārlim Lācim ierakstā piedalās kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets. Šāda pieeja ļāvusi saglabāt mūziķu savstarpējo mijiedarbību un dziesmu emocionālo raksturu, kas veidojies koncertos. Jaunā albuma koncertprogramma jau izskanējusi 4. novembrī izpārdotā koncertā “Ola Foundation”, kur klausītājiem bija iespēja dzirdēt dziesmu ciklu pirms albuma oficiālās izdošanas. Albums “Ielūgums” pieejams digitālajās mūzikas straumēšanas platformās, kā arī izdots vinila plates formātā. 2027. gada pavasarī – koncertturneja septiņās Latvijas pilsētās Līdz ar albuma izdošanu Aija Andrejeva un Kārlis Lācis izziņojuši koncertturneju “Ielūgums”, kas 2027. gada pavasarī viesosies vairākās Latvijas koncertzālēs un kultūras centros. Koncertturnejas datumi: 19. martā – Kuldīgas Kultūras centrā; 8. aprīlī – Jelgavas Kultūras namā; 11. aprīlī – Bauskas Kultūras centrā; 15. aprīlī – kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”; 16. aprīlī – koncertzālē “Cēsis”; 23. aprīlī – Ādažu Kultūras centrā; 6. maijā – Mūzikas namā “Daile”, Rīgā. Koncertos klausītājiem būs iespēja piedzīvot albumā iemūžināto dziesmu ciklu dzīvajā izpildījumā un izbaudīt Kārļa Lāča mūzikas, Māras Zālītes dzejas un Aijas Andrejevas vokāla satikšanos uz skatuves. “Ielūgums” ir muzikāls stāsts, kas tapis un nobriedis vairāk nekā desmit gadu garumā, bet tagad ieguvis jaunu dzīvi albumā un koncertprogrammā, aicinot klausītājus uz personisku un emocionālu tikšanos ar mūziku. Biļetes uz koncertturneju pieejamas “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv

Lasīt tālāk...
Ziņas

Gaitis Lazdāns 50 gadu jubileju atzīmē ar jaunu albumu “Assorti”

Komponists, mūzikas producents un aranžētājs Gaitis Lazdāns, atzīmējot 50 gadu jubileju un 35 gadus mūzikā, izdevis dziesmu izlases albumu “Assorti”. Jaunajā CD apkopota 21 kompozīcija dažādu Latvijas populārās mūzikas mākslinieku izpildījumā, piedāvājot daudzveidīgu ieskatu komponista radošajā darbībā. Albuma nosaukums “Assorti” precīzi raksturo tā muzikālo saturu – tajā sastopas dažādas balsis, žanri un noskaņas. No romantiskām balādēm un emocionāliem duetiem līdz dzīvespriecīgām popmūzikas un šlāgermūzikas dziesmām – ieraksts atspoguļo Gaita Lazdāna spēju radīt melodijas dažādu paaudžu klausītājiem. Albumā dzirdami Kaspars Markševics, Ainars Bumbieris, Kristīne Šomase, Sabīne Berezina, Jānis Paukštello, Sergejs Jēgers, Markus Riva, Nikolajs Puzikovs, Maija Lūsēna, Roberto Meloni, Guntis Skrastiņš un citi pazīstami mākslinieki. Īpašu vietu izlasē ieņem arī neierastākas muzikālās sadarbības. Dziesmā “Puteni” dzirdams leģendārais radio žurnālists Gunārs Jākobsons kopā ar Sandru Glāzupu, savukārt skaņdarbā “Lelde” pats komponists muzicē kopā ar saksofonistu Raivo Stašanu. Albumā iekļauta arī dziesma “Lai paliek” grupas “Hameleoni” un Lauras Railas izpildījumā, bet kompozīciju “Mirdzēt vai dzist” izpilda “Brīvo Cilvēku Balsis”. No jubilejas koncerta līdz dziesmu izlasei 2026. gada 18. oktobrī VEF Kultūras pilī norisinājās Gaita Lazdāna jubilejas koncerts “Assorti”, kurā uz vienas skatuves satikās dažādu paaudžu un žanru mākslinieki. Koncertprogrammā skanēja popmūzika, šlāgeri, dueti un instrumentālie skaņdarbi, atspoguļojot komponista daudzpusīgo muzikālo rokrakstu. Jubilejas koncertā piedalījās Normunds Rutulis, Maija Lūsēna, Ainars Bumbieris, Kaspars Markševics, Sergejs Jēgers, Kristīne Šomase, Sabīne Berezina, grupa “Hameleoni”, saksofonists Raivo Stašans un citi mūziķi. Gatavojoties koncertam, komponists uzsvēra, ka jubileja nav tikai atskats uz paveikto, bet arī jauna radošā posma sākums. “Tas ir atskaites punkts, jo viss jau turpinās! Klausītāji sagaidīs arvien jaunas un jaunas dziesmas,” sacīja Gaitis Lazdāns. Albums “Assorti” turpina jubilejas koncertā izcelto muzikālās daudzveidības ideju, ļaujot komponista dziesmām skanēt arī ārpus koncertzāles. Vairāk nekā 500 dziesmu un 80 sadarbības partneru Gaitis Lazdāns dzimis 1976. gada 15. maijā Jēkabpilī. Viņš absolvējis Jēkabpils bērnu mūzikas skolu sitaminstrumentu specialitātē un jau pusaudža gados sācis muzicēt dažādos sastāvos. Kopš 1996. gada komponists aktīvi darbojies kā aranžētājs, producents un dziesmu autors. Viņa radošajā biogrāfijā ir vairāk nekā 500 dziesmu un sadarbība ar vairāk nekā 80 māksliniekiem – dziedātājiem, grupām, aktieriem un citām Latvijas kultūras personībām. Gaita Lazdāna dziesmas ierakstītas ne tikai latviešu, bet arī igauņu, lietuviešu, krievu, spāņu un angļu valodā. Viņa muzikālajā darbībā nozīmīgu vietu ieņem arī instrumentālā mūzika un sadarbība ar saksofonistu Raivo Stašanu. Albums “Assorti” ir muzikāls atskats uz 35 radošā darba gadiem – 21 dziesma, dažādi izpildītāji un melodijas, kas kļuvušas par daļu no Latvijas populārās mūzikas repertuāra. CD formātā izdotā izlase būs saistoša gan ilggadējiem komponista daiļrades cienītājiem, gan klausītājiem, kuri viņa mūziku vēl tikai iepazīst.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Akustiskajā koncertzālē ĪLE skanēs Baha mūzika un šūpuļdziesmas

2026. gada 14. novembrī plkst. 18.00 Akustiskajā koncertzālē ĪLE skanēs koncertprogramma “IE-ŽŪŽ-O”, kurā satiksies Johana Sebastiāna Baha mūzika, šūpuļdziesmas un Oskara un Raimonda Petrausku improvizācijas. Šūpuļdziesma ir viena no pirmajām melodijām, ar kuru cilvēks iepazīst pasauli. Tā nomierina, sniedz tuvības sajūtu un ļauj sajust mīlestību. Režisors Uģis Brikmanis reiz atgādināja, ka, cilvēkam piedzimstot, līdzās veiksmei un pārticībai vispirms jāvēl spēja mīlēt. Iespējams, tieši šūpuļdziesma ir pirmā mācību stunda mīlestībā. Programmā “IE-ŽŪŽ-O” šūpuļdziesmu siltums savīsies ar Baha mūzikas dziļumu un plašumu. Skanēs arī Raimonda Petrauska veidotas aranžijas un improvizācijas saksofonam un taustiņinstrumentiem. Oskara Petrauska saksofona un Raimonda klavieru virtuozajā saspēlē klausītāji dzirdēs gan plūstošas melodijas, gan aizraujošus skaņu lidojumus un citu kontinentu mūzikas atbalsis. Melodijas, saskaņa un brīva improvizācija ļaus mūziķiem radīt mūziku turpat, koncerta brīdī, aicinot katru klausītāju tajā atrast savu stāstu. Koncertu organizē Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.  

Lasīt tālāk...
Ziņas

Elīna Gluzunova laidusi klajā jaunu dziesmu “Diena ausa”

5. novembrī “Hercogs” resotrānā norisinājās Elīnas Gluzunovas “Dienas ausa” jauna singla prezentācija, informē portāls balticevents.info. Uz pasākumu ieradās dziedātāji Kristīne Šomase, Horens Stalbe, uzņēmēji Jānis Kalniņš un Diāna Jēkabsone, hokejists Ronalds Kēniņš, satura veidotāji - Evita Jurča, Agnese Skrastīte, Zahars Subotins, basketbolists Kristaps Valters un daudzi citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Skaņdarba radīšanā piedalījās arī tādi mākslinieki kā Ralfs Siliņš, kurš zināms ar skatuves vārdu Siluets, dziedātāja un producente Paula Dundere, viesmākslinieks dziedātājs Daniels Mad. Skaņdarba skanējumu papildina elektroniskās mūzikas ritmi un stīgu skaņas čellistes Ernas Daugavietes izpildījumā. Dziesmas mix & master apstrāde tika uzticēta Reinim Kārkliņam.  Dziesmas ideja radās nometnes laikā, kur dalībnieki sadalās komandās, un jauna skaņdarba izveidei tiek atvēlēta pusotra stunda. Sākotnējā 30 sekunžu skice vēlāk tika attīstīta pilnvērtīgā dziesmā, mūziķu sadarbību turpinot arī pēc nometnes. “Diena ausa” apvieno etno mūzikas elementus ar mūsdienīgu elektronisko skanējumu. Dziesmas tekstā izmantoti latviešu mitoloģijas un folkloras tēli, tostarp Pērkons, melnie Jodi, gulbis un Laimes zeme”- stāsta Elīna. Skaņdarba galvenās tēmas ir cilvēka iekšējā pamošanās, attiecības ar senču mantojumu un personiskās brīvības meklējumi. Dziesma pievēršas izvēlei starp pagātnes ietekmi un iespēju pašam veidot savu nākotni. Dziesmā Elīna iemieso gaismu, cerību un spēku, savukārt Daniels Mad simbolizē pilnīgi pretēju pasaules pusi. Dziedātāja muzikālo karjeru sāka četru gadu vecumā, uzstājoties bērnu vokālajos kolektīvos un piedaloties vokālistu konkursos. Plašāku atpazīstamību viņa ieguva 2019. gadā, uzvarot televīzijas muzikālajā šovā “X Faktors”. 2022. gadā dziedātāja piedalījās Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē “Supernova” ar dziesmu “Es pabiju tur”, kas finālā ierindojās piektajā vietā. 2026. gada februārī izdota dziesma “Šonakt”, kas tapusi sadarbībā ar grupu “Tumsa”. 2027. gadā dziedātāja plāno piedalīties grupas “Opus Pro” jubilejas koncerttūrē, kā arī gatavo romantiska stila koncertprogrammu kopā ar operdziedātāju Jāni Apeini. Šobrīd skaņdarbs “Diena ausa” pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās. Kā stāsta Elīna, dziesma tiks iekļauta viņas debijas albumā, kura izdošana plānota 2027. gadā.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Grupa “Bekars” prezentē jaunu dziesmu “Divi Akmeņi”

Grupa “Bekars”, kas 2023. gadā pierādīja sevi šovā “X Faktors”, prezentē jaunu dziesmu “Divi Akmeņi”, kas vēsta par dzīves līkločiem, neparedzamiem pavērsieniem un cilvēkiem, ar kuriem kopā spējam pārvarēt grūtības un turpināt ceļu arī tad, kad tas kļūst sarežģīts. Dziesma vēsta par dažādajiem dzīves posmiem un cilvēkiem, ar kuriem izvēlamies tos mērot. Nekad nav zināms, kurp ceļš mūs aizvedīs, taču izvēlamies to turpināt, pat zinot, ka reizēm gadās apmaldīties, iestrēgt vai sagurt. Grupas dalībnieks un vārdu autors Varis Jātnieks par dziesmas ideju izsakās šādi: “Mūsu grupas dalībnieku viedokļi, mūzikas gaume un skats uz radošo procesu atšķiras, tāpēc ne vienmēr ir viegli vienoties par tālāku rīcību. Arī motivācija nav konstanta — brīdī, kad vienam tā izsīkst, citam tā parādās dubultā. Reizēm sanāk, ka viens visu velk uz priekšu, kamēr pārējie divi kā akmeņi noskatās no malas. Bet, par laimi, ik pa laikam atceramies, ka, apvienojot spēkus, varam paveikt patiešām skaistas un aizraujošas lietas.” Grupa “Bekars” ir apvienība, kurā apvienojušies trīs dažādi, tomēr līdzīgi domājoši mūziķi – Armands Rutkovskis, Varis Jātnieks un Jānis Biezais, kuri ar savu radīto daudzveidīgo mūziku vēlas pierādīt to, ka mūzika nav ieliekama četrās sienās. Grupa izveidota 2015. gadā ar mērķi piepildīt sapni par profesionālu darbību mūzikā. 2020. gadā, atzīmējot grupas piecu gadu jubileju, tika izdots debijas albums “Sākums”. 2023. gadā piedalījušies televīzijas šova “X Faktors” finālā. Dziesma “Divi akmeņi” pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās un grupas YouTube kanālā.

Lasīt tālāk...
Ziņas

M.E.K.A. kopā ar Valteru Pūci un draugiem Latvijai velta dziesmu "Līdz dzelmēm"

Latvijas rokmūzikas grupa M.E.K.A. turpina savu muzikālo ceļu un laiž klajā jaunu singlu “Līdz dzelmēm” – emocionālu veltījumu Latvijai, kurā roka enerģija savijas ar čella, klavieru un kora skanējumu. Dziesmas ierakstā grupai pievienojies čellists un DAGAMBA līderis Valters Pūce, pianists Matīss Žilinskis un Agitas Rimšēvičas vadītais “Jasmīnas koris”. Līdz ar dziesmu pirmizrādi piedzīvo arī tās videoklips.  Dziesmas “Līdz dzelmēm” pamatā ir M.E.K.A. vokālista Ata Zviedra radītā muzikālā ideja un teksts. Tie tapuši neilgi pēc viņa dalības rokoperas “Lāčplēsis” titullomā, kad uz skatuves piedzīvotās emocijas raisījušas īpaši spēcīgu piederibas sajūtu Latvijai.  "Pēc rokoperas "Lāčplēsis" uzveduma Arēnā Rīga sajutu īpašu saikni ar Latviju un vēlmi šīs emocijas ietērpt dziesmā. Tekstu uzrakstīju dažu minūšu laikā, un pēc stundas bija gatavs arī dziesmas muzikālais pamats. “Līdz dzelmēm” man nozīmē beznosacījuma mīlestību pret Latviju – sajūtu, ko var piedzīvot, esot tuvāk mūsu zemei, klausoties upes šalkoņā un lapu čaboņā, elpojot svaigu jūras gaisu, dāvājot kādam pļavas ziedu klēpi un priecājoties par mūsu talantīgo tautu”, stāsta Atis Zviedris.  Sākotnēji iecerēta kā personisks muzikāls vēstījums, dziesma ieguvusi plašāku vērienu, kad tās ierakstā iesaistījušies arī citi mūziķi.  “Esam patiesi priecīgi, ka dziesmas ierakstā mūsu enerģiskajam rokam  pievienojās Valtera Pūces čells, Matīsa Žilinska klavieres un “Jasmīnas kora” balsis. Ierakstīt dziesmu Latvijai kopā ar tik talantīgiem mūziķiem ir sapņa piepildījums”, atzīst grupas M.E.K.A. dalībnieki.  Arī Valteram Pūcem grupas muzikālais rokraksts ir tuvs gan skanējuma, gan idejiskā dziļuma ziņā.  “Jaunās grupas M.E.K.A. muzikālais virziens man ir tuvs gan roķīguma, gan domu dziļuma dēļ. Visi grupas mūziķi ir augstas raudzes profesionāļi. Ata balss ir viena no spēcīgākajām Latvijas popuārajā mūzikā, bet Kristena ģitārspēle komentārus neprasa – viņš ir labākais! Man ir patiess gods sadarboties ar šiem fantastiskajiem māksliniekiem un arī dot savu pienesumu dziesmas skanējumā ar čella zemajām stīgām un savu domu par Latviju”, stāsta čellists Valters Pūce.  Dziesmai “Līdz dzelmēm” tapis arī videoklips, kura veidošanā iesaistījusies kinorežisore Dace Pūce. Viņai šis ir pirmais patriotiskas ievirzes mūzikas video, kurā personiskās izjūtas par dzimteni savijas ar dziesmas vēstījumu.  “Jo vairāk iepazīstu Latvijas vēsturi, jo stiprāka kļūst mana piederības sajūta un patriotisms. Dziesmas tekstā sadzirdēju šo pašu stīgu – mīlestību pret savu zemi un apziņu, ka Latvija ir mūsu mājas. Šajās trijās minūtēs centos ielikt visu savu mīlestību pret dzimteni, mājām un identitāti. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur koki, jūra, upes un pati zeme tevi patiesi gaida mājās. To īpaši sajūtu ikreiz, kad šeit atgriežos”, stāsta Dace Pūce. Dziesmas ieraksts tapis Rīgas skaņu ieraksttu studijā. Skaņu operators un miksētājs - Pauls Dāvis Megi, videoklipa operatori - Krista Purmale un Artūrs Vanags. M.E.K.A. jaunais singls “Līdz dzelmēm” pieejams lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un radio, bet dziesmas videoklips – video platformās.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Būū izdod jaunu dziesmu “Dzin Dzin!” un gatavo nākamo studijas albumu

Dziedātāja, dziesmu autore un producente Būū 4. novembrī laidusi klajā jaunu singlu “Dzin Dzin!”. Latīņu popmūzikas ritmos veidotais skaņdarbs ir veltījums sievietes skaistumam, spēkam un individualitātei, vienlaikus iezīmējot nākamo posmu mākslinieces radošajā darbībā. Jaunā dziesma “Dzin Dzin!” apvieno enerģisku, dejojamu skanējumu ar juteklisku un rotaļīgu vēstījumu. Tās centrā ir situācija, kurā dziesmas varone sastop sievieti, kuras pievilcība izraisa negaidīti spēcīgas emocijas un liek pārdomāt pašai savas izjūtas. Būū atklāj, ka dziesmas ideja radusies, iztēlojoties šo negaidītās apbrīnas un iemīlēšanās brīdi. Skaņdarbs tapis kā cieņas pilns sievietes skaistuma, spēka un savdabības svinējums. Māksliniece arī norāda, ka jau ilgstoši aizraujas ar latīņu popmūziku, tādēļ šī žanra ietekme jaunajā ierakstā bijusi apzināta izvēle. Dziesmas mūzikas un vārdu autore, kā arī producente ir pati Būū, savukārt ieraksta miksēšanu un māsterēšanu veicis Armands Varslavāns. Jaunais singls būs daļa no topošā albuma “Dzin Dzin!” ir viena no dziesmām, kas paredzēta Būū nākamajam studijas albumam. Māksliniece pašlaik aktīvi strādā pie jaunā materiāla, vēloties tajā atspoguļot gan personiskās pārmaiņas, gan apkārtējās sabiedrības pieredzi. Būū atzīst, ka katra albuma tapšana viņai ir nozīmīgs radošās izaugsmes posms. Jaunajā ierakstā māksliniece vēlas līdzās sarežģītām un emocionālām tēmām atrast vietu arī priekam, iedvesmai un mierinājumam. Topošā albuma nosaukums un izdošanas datums pagaidām nav izziņots. Būū turpina eksperimentēt ar muzikālajiem žanriem Būū, īstajā vārdā Ilze Fārte, ir viena no Latvijas alternatīvās popmūzikas māksliniecēm, kuras daiļradē sastopas pops, hiphops, R&B un afrobeat ietekmes. Viņas dziesmās būtisku vietu ieņem personiski stāsti, emocionālā inteliģence, attiecības un vienlīdzības tēmas. Plašāku atpazīstamību mūziķe ieguva ar dziesmām “Siekala”, “Sāku no sākuma” un “Kur ir mana cilts”, kā arī 2021. gadā izdoto debijas albumu “Albūūms”, kas saņēma vairākus Latvijas mūzikas industrijas apbalvojumus. Kopš debijas Būū izdevusi vēl divus studijas albumus un sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā “Instrumenti”, Aminata un “Prāta Vētra”. Ar singlu “Dzin Dzin!” māksliniece turpina attīstīt savu skanējumu, šoreiz priekšplānā izvirzot latīņu popmūzikas ritmus un sievišķības daudzveidību.

Lasīt tālāk...
Ziņas

“Singapūras Satīns” un Miks Galvanovskis apvienojas kopīgā dziesmā “Burbona krāsas acis”

Latvijas hiphopa apvienība “Singapūras Satīns” un rokmūziķis Miks Galvanovskis laiduši klajā kopīgu dziesmu “Burbona krāsas acis”. Skaņdarbs apvieno divus atšķirīgus Latvijas mūzikas pasaules pārstāvjus un ir iekļauts Galvanovska jaunākajā albumā “Grēks sūdzēties”, kas pie klausītājiem nonāca 2026. gada 9. oktobrī. “Burbona krāsas acis” ir viena no jaunā albuma sadarbībām, kurā Miks Galvanovskis apvienojis spēkus ar citiem pašmāju mūziķiem. Šoreiz viņa muzikālais partneris ir “Singapūras Satīns” – apvienība, kas pazīstama ar savu humoru, ironiju un savdabīgo pieeju hiphopam. Abu mākslinieku kopdarbs vienā ierakstā saved rokmūzikas un hiphopa pasauli. Dziesma ir arī viens no albuma “Grēks sūdzēties” singliem, kas tika publiskots līdz ar jaunā ieraksta iznākšanu. Jauns albums un muzikālas sadarbības Mika Galvanovska piektajā studijas albumā “Grēks sūdzēties” iekļautas deviņas dziesmas. Līdzās kopdarbam ar “Singapūras Satīnu” tajā dzirdama arī sadarbība ar grupu “Bukte” skaņdarbā “Īsts rokenrola prieks”, kā arī dziesma “Būt”, kas ierakstīta kopā ar dziedātāju Aiju Andrejevu. Albuma iznākšana iezīmē jaunu posmu mūziķa radošajā darbībā. Galvanovskis savās dziesmās arvien vairāk pievēršas personiskai pieredzei un dzīves notikumiem, vienlaikus saglabājot sev raksturīgo rokmūzikas enerģiju. Miks Galvanovskis gatavojas lielkoncertam Xiaomi Arēnā Līdz ar albuma izdošanu mūziķis 9. oktobrī Ventspilī sāka koncertturneju “Balāde par letiņu”, kuras programmā iekļauti 14 koncerti dažādās Latvijas pilsētās. Savukārt 2027. gada 13. novembrī Miks Galvanovskis iecerējis līdz šim vērienīgāko savas karjeras koncertu “Kad izdzisīs”, kas norisināsies Xiaomi Arēnā Rīgā. Koncertā klausītājiem tiek solīts iespaidīgs rokmūzikas šovs ar viesmāksliniekiem, pirotehniku un mūziķa populārākajām dziesmām. Tikmēr jaunais kopdarbs “Burbona krāsas acis” jau ir nonācis Latvijas radiostaciju ēterā, piedāvājot klausītājiem iespēju dzirdēt Miku Galvanovski un “Singapūras Satīnu” vienā skaņdarbā.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Saksofonists Raivo Stašāns Valentīndienā aicina uz jubilejas koncertu “Romantisks solo saksofonam”

2027. gada 14. februārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē izskanēs saksofonista Raivo Stašāna jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam”. Valentīndienai veltītajā koncertprogrammā mākslinieks kopā ar muzikālajiem draugiem un īpašajiem viesiem izpildīs romantiskas melodijas, pasaulslavenus hitus un skaņdarbus no sava soloalbuma. Koncertā Raivo Stašanam uz skatuves pievienosies viņa muzikālie kolēģi – saksofonists Zintis Žvarts, trombonists Lauris Amantovs, perkusionists Oskars Kurdeko, taustiņinstrumentālists Gaitis Lazdāns un ģitārists Gatis Ivans. Koncertu papildinās īpašie viesi – dziedātājas Maija Lūsēna un Inese Nereta, kā arī mūziķis Kaspars Markševics. “Saksofons ir pats romantiskākais instruments pasaulē. Tāpēc savā jubilejas koncertā “Romantisks solo saksofonam” vēlos uzdāvināt klausītājiem vakaru, kurā nav steigas, bet ir tikai mūzika un sajūtas. Tā būs mana mīlestības vēstule mūzikai, skatuvei un cilvēkiem, kas visus šos gadus ir bijuši man līdzās un atbalstījuši. Tiekamies koncertā!” aicina Raivo Stašans. No Raimonda Paula melodijām līdz pasaulslaveniem hitiem Koncerta programmā iekļauti īpaši Valentīndienai izraudzīti skaņdarbi, tostarp kompozīcijas no Raivo Stašana 2024. gadā izdotā soloalbuma “Romantic Solo for Sax”, kurā apkopoti desmit oriģinālskaņdarbi. Klausītāji varēs baudīt arī populāras latviešu un ārvalstu autoru melodijas – Raimonda Paula mūziku no filmas “Ilgais ceļš kāpās”, komponista Gaita Lazdāna skaņdarbus “Romantisks solo saksofonam”, “Vēlreiz” un “Zvaigzne un nakts”, kā arī Džordža Maikla hitu “Careless Whisper”, Džeimsa Brauna “I Feel Good” un citas pazīstamas kompozīcijas. Daudzpusīga muzikālā pieredze Latvijā un pasaulē Raivo Stašans ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2011. gadā iegūstot maģistra grādu džeza mūzikas specialitātē. Savas muzikālās karjeras laikā saksofonists sadarbojies ar daudziem Latvijas mūziķiem un kolektīviem, tostarp Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Rīgas Saksofonu kvartetu, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, “Mirage Jazz Orchestra” un Raita Ašmaņa bigbendu. Mākslinieks piedalījies daudzos albumu ierakstos un koncertos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Dažādu bigbendu sastāvos viņš muzicējis kopā ar starptautiski pazīstamiem mūziķiem, tostarp Tedu Mērdoku (Ted Murdock), kurš spēlējis Reja Čārlza bigbendā, un Isrea Butler no “Count Basie Orchestra”. Raivo Stašans uzstājies arī festivālos “Rīgas Ritmi”, “Saulkrastu Jazz” un citos džeza mūzikas pasākumos Latvijā un ārvalstīs. Jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam” būs iespēja dzirdēt mākslinieka iecienītākās melodijas un kopā ar viņu izbaudīt muzikālu Valentīndienas pēcpusdienu. Koncerta informācija Datums: 2027. gada 14. februāris, svētdiena Laiks: plkst. 15.00 Vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle, Mūkusalas iela 3, Rīga Biļetes: no 20 EUR Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzē”: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/181399

Lasīt tālāk...
Ziņas

Strazdiņš un Račs nāk klajā ar patriotisku dziesmu un deju “Par Daugavu un Lielupi”

Latvijas patriotu mēnesī brīvdienu duets “Strazdiņš un Račs”, iedvesmojoties no dziesmas “Dzintara krellītes” panākumiem, nāk klajā ar jaunu, dzīvespriecīgu dziesmu “Par Daugavu un Lielupi”. Šoreiz duets sarūpējis ne tikai dziesmu, bet arī īpaši tai iestudētu deju, kas skatāma jaunajā videoklipā. Guntars Račs: “Gribējās gaidāmajos valsts svētkos klausītājiem uzdāvināt kaut ko dzīvespriecīgu. Uzrakstīju vārdus, nosūtīju Edvardam, un jau nākamajā dienā dziesma bija gatava. Edvards precīzi uztvēra gan vārdu ritmiku, gan noskaņu. Tad radās ideja – kāpēc gan dziesmai nepievienot arī deju? Tā arī tapa deju soļi, kurus tagad var redzēt videoklipā. Liels paldies deju studijas PRO/X dejotājām Alīnai Jačņevai un Gundegai Sumeragai par piedalīšanos filmēšanā un dejas iestudēšanu. Mums ar Edvardu, kuri dejošanā neesam nekādi meistari, bija bezgala amizanti apgūt kaut ko jaunu. Tāpēc lūdzam mūs pārāk bargi nekritizēt!” Edvards Strazdiņš: “Tā ir mūsu dāvana visiem Latvijas patriotiem, katram Latvijas novadam un mūsu skaistajai valstij!” Dziesmas ierakstu studijā producējis Gints Stankevičs, savukārt videoklipu veidojis producents Kaspars Dvinskis (Dween Productions). Lai dziesma būtu pieejama ikvienam, zem videoklipa atrodama saite, kur bez maksas iespējams lejupielādēt dziesmas instrumentālo versiju un vārdus. Drīzumā turpat būs pieejamas arī dziesmas notis, aicinot ikvienu to dziedāt un spēlēt līdzi. No 5. novembra dziesma “Par Daugavu un Lielupi” būs pieejama visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās. Savukārt jau janvārī Edvards Strazdiņš kopā ar savu grupu un īpašajiem viesiem dosies savā pirmajā Latvijas koncertturnejā “Bez tevis nav nekā”, kuras repertuārā būs iekļauta arī jaunā dziesma. Koncertu norises vietas un datumi atrodami “Biļešu paradīzes” mājaslapā, kā arī šeit: https://ej.uz/edvardskoncerti

Lasīt tālāk...
Ziņas

Diānas Zandbergas solokoncertā Pētera Vaska un latviešu horeomuzikālo jaundarbu pirmatskaņojums

Piektdien, 2026. gada 20. novembrī, plkst. 18.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē izskanēs pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts “Eņģeļkauls”, kura centrā būs Pētera Vaska jaunākā klavierdarba “Liesmojošā rīta mūzika” pirmatskaņojums.  Savukārt mākslinieciskās pētniecības iedvesmotajos, īpaši Diānai Zandbergai radītajos horeomuzikālajos jaundarbos – Sabīnes Ķezberes “Spoži balts” ar Baibas Kokinas horeogrāfiju un Lindas Leimanes “Eņģeļkauls” ar Raimonda Martinova horeogrāfiju – pianiste kļūs arī par dejotāju.  Koncerts “Eņģeļkauls” ir stāsts par tiekšanos pēc gaismas – par spēku, kas ļauj būt trauslam, un par neredzamiem spārniem, kas mūs nes, kad aizmirstam, kā lidot. Koncerta pirmā daļa veido ceļu no Volfganga Amadeja Mocarta dzidri harmoniskās, bet pārsteidzošu kontrastu piesātinātās Sonātes K. 332 Fa mažorā pretim brīnumam un garīgai apskaidrībai Ferenca Lista leģendās “Sv. Asīzes Franciska sprediķis putniem” un “Sv. Paolas Francisks soļo pāri viļņiem” līdz Riharda Vāgnera “Izoldes mīlas nāvei” Lista klavieru transkripcijā, kur mīlestība tiecas pāri cilvēciskās eksistences robežām. Koncerta otrā daļa veltīta latviešu komponistu, tostarp šī gada jubilāru Imanta Zemzara un Pētera Vaska mūzikai. “Pētera Vaska jaunākā kompozīcija “Liesmojošā rīta mūzika” ir viens no spilgtākajiem un dramatiskākajiem viņa klavierdarbiem. Fugato posmi atgādina liesmu mēles un skan kā klauvējieni pie sirdsapziņas, bet otrajā tēmā dzirdam “saucēja balsi tuksnesī”, kas diemžēl ar katru reizi paliek arvien klusāka, līdz ar pērkondimdošu pasāžu nogrūst bezdibenī. Arī abi pārējie jaundarbi – Sabīnes Ķezberes “Spoži balts” un Lindas Leimanes “Eņģļkauls” ar attiecīgi Baibas Kokinas un Raimonda Martinova horeogrāfiju – ir pārsteidzoši spilgti, turklāt to tēlainība atklājas ne tikai mūzikā, bet arī pianistes dejā,” stāsta D. Zanberga. D. Zandberga ir JVLMA Zinātniskā un radošā darba prorektore, Doktorantūras skolas vadītāja un Klavieru katedras asociētā profesore. Jau vairākus gadu desmitus viņa aktīvi koncertē Eiropā, ASV un Brazīlijā, ir desmitiem dažādu komponistu klavierdarbu pirmatskaņotāja un ieskaņojusi astoņus klaviermūzikas albumus, tostarp ar latviešu komponistu darbiem. “Pianiste, kuras pirkstos ir uguns” – tā par Diānu Zandbergu rakstīja Spānijas laikraksts La Vanguardia. Vairāk: https://dianazandberga.com Koncerta norise atbalstīta JVLMA Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursā. Biļetes tikai iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv. Biļetes cena – 15 eiro, studentiem, pensionāriem – 10 eiro, bērniem un skolēniem ieeja bez maksas.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Dziedātāja Ineta Rudzīte 50 gadu jubileju svinēs koncertā “Dzīve kā dziesma”

2027.gada 20.februārī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē uz savu 50 gadu jubilejai veltīto koncertu “Dzīve kā dziesma”  aicina šarmantā dziedātāja Ineta Rudzīte. Jubilejas vakarā kopā ar mākslinieci uz skatuves kāps viņas draugi un skatuves kolēģi: dziedātāji Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks, Ieva Sutugova, Santa Kasparsone un Normunds Rutulis, komponists Gunārs Freidenfelds, kā arī aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs. Koncerta sākums – plkst.18. “Šis koncerts būs muzikāls atskats uz manu radošo ceļu, nozīmīgām skatuves tikšanās reizēm un dziesmām, kas mani  pavadījušas dažādos dzīves posmos,” par gaidāmo koncertu teic Ineta un piebilst – tas iecerēts kā sirsnīga muzikāla tikšanās, kurā līdzās iemīļotām melodijām un skatuves draugu priekšnesumiem būs vieta arī atmiņām, emocijām un kopā būšanas priekam. Par muzikālo pavadījumu koncertā rūpēsies instrumentālā grupa: Kaspars Gulbis (akordeons), Ēriks Upenieks (ģitāra), Raivo Stašans (saksofons), Gidons Grīnbergs (vijole), Uģis Krūskops (sitaminstrumenti) un Viktors Veličko (kontrabass). Ineta Rudzīte ir dziedātāja ar spilgtu skatuves harizmu, samtainu balss tembru un daudzpusīgu repertuāru. Viņas muzikālajā darbībā īpašu vietu ieņem gan latviešu estrādes dziesmas, gan franču šansoni, kuru noskaņu un romantiku māksliniece atklājusi koncertprogrammā “La Vie en Rose”. Savas radošās darbības laikā Ineta Rudzīte sadarbojusies ar daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem, tostarp Žoržu Siksnu, Viktoru Lapčenoku, Gunāru Freidenfeldu, Jāni Lūsēnu un grupu “Otra puse”. Viņa piedalījusies dažādās koncertprogrammās un televīzijas raidījumos, apliecinot spēju uzrunāt klausītājus ar dažādu muzikālo gaumi. Taču mūzika nav vienīgā Inetas Rudzītes darbības joma. Viņa ilgus gadus bijusi Islandes goda konsule Latvijā, kā arī darbojusies pasākumu organizēšanā un vadīšanā, tostarp angļu un franču valodā. Šī daudzpusīgā pieredze atspoguļo mākslinieces personību, kurā savijas mīlestība pret mūziku, valodām, kultūru un cilvēkiem. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Fiņķis un Julianna izdod dziesmu “Nokavējis” – pirmo vēstnesi no jaunā albuma

Reperis Fiņķis kopā ar dziedātāju Juliannu laidis klajā jaunu singlu “Nokavējis”, kas ievada viņa nākamo studijas albumu “Atpūtas un izklaides komplekss”. Albums gaidāms 2027. gadā, bet jaunā dziesma jau izskanējusi arī Valmieras teātra izrādē “Egomaniaki”, kas kļuvusi par vienu no skaņdarba iedvesmas avotiem. Dziesma “Nokavējis” tapusi sadarbībā ar producentu Andi Ansonu un Fiņķa grupas biedru Kristapu Ērgli. Tās tapšanas procesā nozīmīga loma bijusi neparastam instrumentam – elektroniskajam sintezatoram Suzuki Omnichord, kura skanējums savulaik izmantots arī pasaulslavenās grupas “Gorillaz” dziesmā “Clint Eastwood”. “Ar Andi bijām aizņēmušies leģendāro sintezatoru ‘Suzuki Omnichord’, kura viens no presetiem ir grupas ‘Gorillaz’ dziesmas ‘Clint Eastwood’ pamats. Šī sintezatora un stāstu iedvesmoti sākām strādāt pie jaunas dziesmas,” par radošo procesu stāsta Fiņķis. Interesanta detaļa ir arī dziesmas noslēgums – tajā saglabāts autentisks telefona ieraksts no grupas 2026. gada mēģinājumiem. Mūziķi nolēmuši šo fragmentu atstāt nemainītu, jo tas organiski iekļāvies skaņdarba noskaņā. No teātra skatuves līdz jaunam albumam “Nokavējis” ir daļa no Valmieras teātra izrādes “Egomaniaki” skaņu celiņa, un tieši izrādes stāsts iedvesmojis Fiņķi dziesmas teksta radīšanai. Skaņdarba ieraksts tapis vairākās vietās – grupas radošajā nometnē Zakopanē, Polijā, kā arī studijā “Mute” Rīgā un “Alejas” Cēsīs. Jaunais singls iezīmē nākamo posmu Fiņķa muzikālajā darbībā. Mākslinieks, kurš klausītājiem pazīstams ar tādām dziesmām kā “Raķešu zinātne” un “Baudam!”, turpina apvienot hiphopa elementus ar elektroniskās mūzikas eksperimentiem. Novembrī gaidāms vēl viens singls Fiņķis jau atklājis, ka 16. novembrī klausītājus sasniegs nākamā dziesma “Finansiālā distonija”, savukārt 4. decembrī gaidāmi vēl citi jaunumi, kuru detaļas pagaidām netiek izpaustas. Albums “Atpūtas un izklaides komplekss” plānots 2027. gadā, taču precīzs izdošanas datums vēl nav paziņots.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Eksperimentālās etnomūzikas apvienība Līgas pH3 svin desmitgadi un aicina uz veļu vakaru Cēsīs

Eksperimentālās etnomūzikas apvienība “Līgas pH3” aicina uz veļu vakaru 7. novembrī plkst. 21.00 Mākslas telpā “Mala” Cēsīs. Vakara gaitā tiks mieloti veļi un skanēs dziesmas no topošā albuma “Smilšu māte priecājās”, kurā apkopotas veļu laika, bēru un mirušo vāķēšanas dziesmas, vienlaikus atzīmējot grupas 10 gadu jubileju. Grupas “Līgas pH3” stāsts aizsākās 2016. gadā, kad domubiedres, kuras jau iepriekš bija darbojušās dažādos tautas mūzikas projektos, sanāca kopā vienas no dalībnieču lauku sētā, lai atzīmētu veļu vakaru. No šīs vakarēšanas izauga apvienība, kurā tradicionālās melodijas un dainu teksti savijas ar laikmetīgu eksperimentālo mūziku. Tāpēc savā desmitgades jubilejā Līgas atgriežas pie saviem pirmsākumiem un aicina uz veļu vakaru, kura izskanēs gan dziesmas no topošā albuma “Smilšu māte priecājās”, gan pirmā ieraksta “Ko dara pasaule neradīdama”. Grupas trešajā studijas albumā “Smilšu māte priecājās” būs apkopotas veļu laika, bēru un mirušo vāķēšanas dziesmas - šobrīd notiek darbs pie ieraksta izdošanas. Albuma vizuālajā noformējumā izmantota mākslinieka Andra Eglīša glezna no cikla "Terrestial Dreams". Grupas dalībnieks Kārlis Tone: “Veļu laiks ir brīdis, kurā uz mirkli satiekas dzīvo un mirušo pasaules - durvis ir vaļā un gaiss kļūst, it kā, smagāks un elektrizētāks, tas piepildās ar domām, atmiņām un viesiem no tām. Manuprāt, mums, dzīvajiem, nav labāka veida, kā šo transcendento mirkli materializēt, padarīt fiziski sajūtamu, kā caur dziesmām par to.” Projekta “Līgas pH3” pamatā ir interese par tradicionālās dziedāšanas netradicionāliem izpildījumiem, kā arī mītiskā, arhetipiskā un sakrālā slāņa meklējumiem un izcelšanu tautasdziesmās. Apvienība strādā ar autentiskām tautasdziesmu melodijām un dainu tekstiem, kuri darba procesā tiek asociatīvi aranžēti, papildinot dziedājumus ar tumšām, piesātinātām un neparastām noskaņām, tādējādi ievedot tautas mūziku eksperimentālās mūzikas teritorijā. “Līgas pH3” apvieno Līgu Kriķi, Līgu Eglīti, Līgu Kalniņu, Amandu Zaesku, Anitu Laimi, Lauru Grīnbergu, Inesi Toni, Kārli Toni, Gunti Kursišu, Ievu Rūtentāli-Krolli un Jurģi Lūsi. Septiņas grupas dziedātājas savulaik iepazinušās folkloras kopā “Savieši”, savukārt pārējo dalībnieku atšķirīgā muzikālā pieredze paplašina apvienības skanējumu. Kārlis Tone plašāk zināms kā grupu “Tesa” un “Grab” mūziķis un komponists, “Līgas pH3” darbojas arī kā muzikālais producents un aranžētājs. Guntis Kursišs, kurš darbojas grupās “Uguns” un “Pilskalns”, apvienības skanējumu papildina ar didžeridū un rīkles dziedājumiem, bet Ieva Rūtentāle-Krolle ar flautu, citiem elpas instrumentiem un skaņu efektiem. Aktieris, režisors un mūziķis Jurģis Lūsis grupā spēlē ritma un perkusīvos instrumentus. Apvienības skanējumā līdzās balsīm tiek izmantots plašs instrumentu klāsts, tostarp elektriskā ģitāra, flauta un citi elpas instrumenti ar efektu pedāļiem, didžeridū, shruti box, bandžo, akordeons, ģīga, harmonijs, perkusijas, elektronika un dabisko trokšņu un lauka ieraksti. Desmit darbības gados “Līgas pH3” izdevusi divus studijas albumus: “Ko dara pasaule neradīdama” (2019) un “Ne tā gaida Jāņa bērnus” (2024). Apvienība koncertējusi festivālos “Laba daba”, “Zemlika” un Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, kā arī dažādās kultūrvietās Rīgā, Liepājā, Mētrienā un brīvdabas izstādē “Savvaļa”. 2022. gadā “Līgas pH3” piedalījās XV Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos ASV, Sentpolā, Minesotas štatā. Grupas kompozīcijas iekļautas etnomūzikas izlasēs “Sviests” un “Native Music 19. Traditional / Folk / World-music Latvia”. Apvienība sadarbojusies arī ar franču režisoru un mākslinieku Vincentu Mūnu (Vincent Moon), kopā uzstājoties dzīvā kino performancē Kaņepes Kultūras centrā, kā arī veidojot dokumentālu “Līgas pH3” video. Grupas balsis dzirdamas arī vienā no “Alis P” albuma “5’ais” skaņdarbiem.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Oskara Deigeļa dibinātā grupa “Vienuviet” izdod debijas albumu

Grupa “Vienuviet”, kas pirmoreiz sevi pieteica vien šopavasar, un kuras sastāvā darbojas trīs mūziķi – Oskars Deigelis, Kintija Deigele un Andris Strods – izdevusi savu pašnosauktodebijas ierakstu. Albumā “Vienuviet” dzirdamas astoņas kompozīcijas, kas sevī iemieso indie-folk un alternatīvā popa skanējumam raksturīgos elementus. Starp tām atrodami arī līdz šim izdotie singli “Abi dabā”, “Plkst. 3.00” un “Divas karotes”. “Mūsu misija ir radīt melodisku mūziku, kuras kodolā ir stāsts. Manuprāt, mūsdienās ir ļoti daudz tehniski nevainojami izstrādātu skaņdarbu, kuros galveno lomu ieņem aranžējums un dažādi audiālie efekti, taču melodija, kā galvenais mūzikas izteiksmes līdzeklis, nereti paliek otrajā plānā. Tas, protams, nav slikti – visam ir sava vieta, taču mēs vēlējāmies radīt pēc iespējas dzīvāku, līdz galam nebūt ne perfektu, taču visnotaļ cilvēcisku un dabīgu skanējumu,” savās pārdomās dalās “Vienuviet” dalībnieks Oskars Deigelis. Ierakstā piedalījušies vairāki viesmākslinieki, tostarp albuma līdzaranžētājs un studijas “White Wide Production” producents Jānis Narbuts, kā arī čellists Mārtiņš Turss, flautiste Eva Jevstigņejeva un taustiņinstrumentālists Arnolds Jass. “Patiesi priecājos būt daļa no šī projekta, un ka manis izlolotās dziesmas, par kuru izdošanu reiz pat sapņot nevarēju, beidzot sasniegušas klausītāju ausis. Esmu īpaši pateicīga savam vīram par viņa talantu un spēju manas idejas pārvērst realitātē. Katra albuma dziesma atspoguļo dažādas emocijas, un katrs no mums tajās ir ielicis daļiņu sevis,” piebilst galvenā grupas soliste Kintija Deigele.  Atgādinām, ka grupas personāžu līdzšinējā muzikālā pieredze ir bijusi visai plaša un savstarpēji nesaistīta – Oskars Deigelis kopš 2010. gada, kā dziedātājs un autors darbojies popmūzikā, izdodot vairākus solo albumus, un rakstot dziesmas citiem pašmāju izpildītājiem. Andris Strods spēlējis dažādos alternatīvās mūzikas projektos, tostarp “Lisijs Biskvīts” un “Mazie Meža Dīvainīši”, savukārt Kintija Deigele, kurai šis ir pirmais muzikālais projekts, skatuves mākslu apguvusi studējot Lielbritānijā. Jāatzīmē, ka Deigeļu pāris šogad kopīgi startēja šovā “Koru Kari”, pārstāvot Rīgas debeszilo kori.  Albums “Vienuviet” atrodams visās lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs, tostarp “Spotify”, “Youtube Music” un “Apple Music”.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Aicina balsot par konkursa “Ineses Galantes talanti 2026” finālistiem

Noslēgusies prestižā jauno klasiskās mūzikas izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti 2026” pirmā atlases kārta un ir paziņoti finālisti. Konkursa finālā iekļuvuši 28 dalībnieki: 9 vokālisti, 8 pretendenti kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”, 5 - kategorijā “Stīgu instrumentu spēle” un  6 izpildītāji, kas pretendē uz uzvaru kategorijā “Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle”. Konkursa finālistu vidū ir talantīgi vokālisti un instrumentālisti no visas Latvijas vecumā no 10 līdz 29 gadiem.  Konkursa organizatori - Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājiem un ar “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu aicina Latvijas iedzīvotājus un skatītājus no ārvalstīm atbalstīt jaunos izpildītājus, balsojot par labāko priekšnesumu konkursa oficiālajā vietnē: http://inesesgalantestalanti.lv/tautas-balsojums-2026/. Skatītāju balsošana turpināsies līdz konkursa finālam 28. novembrī un noteiks uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija”.  Konkursa “Ineses Galante talanti 2026” žūrijā darbojas: kontrtenors Sergejs Jēgers; pianists Andejs Osokins; mūzikas pedagoģe Dagnija Staķe; komponists, diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs, profesors Andris Vecumnieks; Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece, asociētā profesore, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras vadītāja Terēze Zīberte-Ījaba;  Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktors, saksofonists Ainars Šablovskis; pianists, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis. Žūrijas priekšsēdētāja – konkursa patronese, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Inese Galante. Konkursa “Ineses Galantes talanti” laureātus gaida naudas prēmijas, stipendijas, meistarklases ar izciliem māksliniekiem, kā arī citas vērtīgas balvas no projekta partneriem un mecenātiem. Ar “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu laureāti katrā kategorijā saņems naudas prēmijas: 200 eiro par trešo vietu, 300 eiro par otro vietu, bet pirmo vietu ieguvēji - 400 eiro. 100 eiro naudas prēmijas saņems arī pirmo vietu ieguvēju pedagogi katrā kategorijā. Līdztekus naudas balvām un dāvanām konkursa laureātiem paveras brīnišķīga iespēja piedalīties nozīmīgos mūzikas pasākumos, kurus organizē Ineses Galantes fonds un tā partneri. Tā, šogad laureāti piedalīsies gada sirsnīgākajā un gaidītākajā Ziemassvētku muzikālo notikumu sērijā: 10. decembrī Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā - koncertā “Trīs tenori”, 11. decembrī - koncertā “PIANO vakars”, bet 12. decembrī - tradicionālajā koncertā “Ziemassvētku prelūdija” Rīgas Domā. Konkursa fināls un laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 2026. gada 28. novembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē. Pasākumu atbalsta: Nākotnes Atbalsta fonds, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Rödl & Partner, tipogrāfija Eveko, AS Antalis, piano.lv, VENDEN, Pure Chocolate, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.  

Lasīt tālāk...
Ziņas

Guna Pūcīte izdod dziesmu patriotiskā noskaņā “Sprīdīša dziesma”

Dziedātāja Guna Pūcīte izdod jaunu singlu “Sprīdīša dziesma” – emocionālu un sirsnīgu skaņdarbu par māju sajūtu un pavarda siltumu.  “Sprīdīša dziesma” atgādina par ceļu mājup, vietu, kur jūtamies piederīgi, un patieso māju siltumu, kas paliek mūsos neatkarīgi no tā, cik tālu esam aizceļojuši. Tā ir dziesma par vēlmi atgriezties pie savējiem un to īpašo piederības sajūtu, ko katram no mums nozīmē vārds “mājas”. “Rakstot dziesmu, domāju par bērnības vasarām laukos, siena talkām, vienkāršo būšanu kopā ar savējiem un vakariem pie malkas plīts, kad pavarda uguns deva siltuma un drošības sajūtu. Man šķiet, ka tieši šīs mazās, ikdienišķās lietas mūsos paliek visilgāk un kādā dzīves brīdī atsauc atmiņā kaut ko mīļu un tuvu,” stāsta Guna. Dziesma tapusi pirms vairākiem gadiem, kā viens no muzikālajiem stāstiem Kuldīgas amatiermākslas teātra izrādei “Sprīdītis”, kuras režisore ir Gunta Krauze. Laika gaitā tā sāka dzīvot ārpus izrādes un kļuva par neatņemamu Gunas solo koncertprogrammas daļu – nereti tā tiek izpildīta kā koncerta noslēdzošā dziesma, taču šoreiz tai piešķirot jaunu elpu, dziedātāja iezīmē sākumu topošajam minialbumam, kas klausītājiem būs pieejams drīzumā. Dziesmas skanējuma tapšanā piedalījušies ģitārists Gints Smukais, bundzinieki Rūdolfs Daņiļevičs un Sigvards Dižais, kā arī basists Toms Timofejevs. Dziesmas ieraksts tapis ROL Ierakstu studijā, par skaņu rūpējies skaņu inženieris Edgars Roļskijs. Mūzikas autore ir Guna Pūcīte-Skujāne, savukārt dziesmas vārdu autore – Gunta Krauze. “Guntas uzrakstītais dziesmas teksts manī radīja siltu un mājīgu sajūtu, kā arī interesants šķita vārds “čeksteris”, kas, kā izrādās, Kurzemē nozīmē piena smeļamais trauks, kuru savā bērnībā tiku lietojusi bieži, smeļot ūdeni. Esmu uzaugusi Latgalē, un šis kurzemnieces rakstītais teksts savij kopā ainavisku stāstu par mājām,” atklāj Guna. Latvijas patriotiskākajā mēnesī Guna ar šo dziesmu vēlas, lai klausītāji sajūt mieru un atceras, ka ikviens no mums kaut kur ir ļoti gaidīts. Lai arī dzīves maldugunis mūs aizved pa dažādiem ceļiem, vienmēr ir vieta, kur atgriezties – mājās. Guna Pūcīte-Skujāne ir dziedātāja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļas absolvente. Kā dziedātāja piedalās Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75”. Guna ir arī “Koru kari 2026” dalībniece Rīgas sudrabbaltajā korī Māras Upmanes-Holšteines vadībā. Guna piedalījusies vairākos muzikālos projektos, tostarp grupās “Vadītājs Konduktors”, “Double G”, “Neaizmirstulītes” un “Ambermusic”, kā arī sadarbojusies ar Anitu Intaiti, Lauri Valteru un Gintu Smuko.  

Lasīt tālāk...
Ziņas

Rīgas Doma meiteņu koris TIARA aicina uz jaundarbu pirmatskaņojumu koncertu “Kā skan Rīga?”

Rīgas Doma meiteņu koris TIARA aicina uz īpašu jaundarbu pirmatskaņojumu koncertu “Kā skan Rīga?”, kas būs veltījums Rīgai 825. dzimšanas dienā. Koncerts notiks 2026. gada 5. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Koncertā kopā ar kori un diriģenti Airu Birziņu piedalīsies koncertmeistare Evija Bonāte un solists Daumants Kalniņš. Dažādos laikos dzejnieki daudzveidīgi aprakstījuši un iemūžinājuši mūsu galvaspilsētas Rīgas būtību, ar vārdiem gleznojot spilgtas, sirsnīgas, poētiskas, dzīvības un pārdomu pilnas ikdienas ainas. Iedvesmojoties no Rasas Bugavičutes-Pēces, Pētera Jurciņa, Alfrēda Krūkļa, Māra Melgalva un Veronikas Strēlertes sacerētās dzejas, to jaunradītā mūzikas audumā tvēruši komponisti Kārlis Auzāns, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Edgars Mākens un Uģis Prauliņš.  Tāpat Rīga daudzināta arī latviešu tautasdziesmās. Rodot iedvesmu bagātajā folkloras materiālu pūrā, jaunas tautasdziesmu apdares sacerējuši komponisti Andris Sējāns un Juris Vaivods. Līdzās jaundarbiem koncertā skanēs arī senāk tapušas dziesmas par Rīgu – Mārtiņa Brauna “Lielais Alberts”, Raimonda Paula “Pārliecība” un Ulda Stabulnieka “Rīga” –, caur īpaši izteiksmīgām melodijām nesot spēcīgu, uzrunājošu vēstījumu. Klausītājiem būs iespēja uzzināt, kā Rīgu savos darbos atklājuši spilgti mūsdienu latviešu komponisti un – kā Rīga skan šodien.    Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179780 Koncertu organizē Rīgas Doma meiteņu kora biedrība sadarbībā ar MIKC Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolu. Projekta īstenošanu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Lasīt tālāk...
Ziņas

"BILŽU" dziesminieki gatavo personiskus stāstus klausītājiem

Šī gada 5. novembrī VEF Kultūras pilī izskanēs tradicionālais mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" Dziesminieku koncerts, kurā uz vienas skatuves tiksies gan pieredzējuši Latvijas autordziesmu meistari, gan nosacīti muzikāli jaunpienācēji. Gatavojoties priekšnesumam, mūziķi dalās savās pārdomās par atbildību skatītāju priekšā, satraukumu un radošo manifestāciju uz lielās skatuves. Šie mākslinieki jau gadiem ilgi uzstājas tikpat patiesi un brīvi gan savā virtuvē, draugu un domubiedru lokā, gan uz lielām publiskām skatuvēm. Viņu klausītāji mainās, skatuves kļūst lielākas, bet pats svarīgākais paliek nemainīgs — dziesma un stāsts, kas nāk no paša cilvēka. Dziesminieki  ir sava ceļa gājēji. Pašpietiekami, neatkarīgi un uzticīgi savai sajūtai par mūziku. Iespējams, tāpēc daudzi no viņiem nemaz nav meklējuši nepieciešamību sevi ietērpt lielas grupas formātā. Tieši tādus viņus “BILŽU” skatuve vienmēr ir gaidījusi - ar dziesmām, kurās ir dzīves pieredze, humors, pārdomas, mīlestība un reizēm arī mazliet smeldzes. Šis būs vakars tiem, kuriem patīk klausīties ne tikai mūziku, bet arī cilvēku. Koncertu vadīs: Arnis Miltiņš Koncertā uzstāsies: Haralds Apogs, Valdis Atāls, Gatis Zotovs, Jānis Jansons, Uldis Kākulis, Agita Kaužēna, Silvija Silava, Laine Ligere Stengrevica, Arnis Miltiņš, Matīss un Uldis Ozoli, Sandra Bula un Āris Ziemelis, Inta Pauļuka, Felikss Staņevičs, Silvestrs Sīlis, Ilona Papečkytė, Gundars Rullis, Kristaps Grasis, Ēriks Loks u.c. Katram no izpildītājiem uznākšana uz festivāla lielās skatuves saistās ar atšķirīgām, taču ļoti spēcīgām emocijām. Koncerta dalībnieks un grupas "Alis P" līderis Gundars Rullis, kurš "BILDĒS" ir piedalījies daudzreiz, taču "Dziesminieku koncertā" dalību ņems pirmo reizi, neslēpj neviltotu gandarījumu par gaidāmo notikumu: "Es ļoti priecājos par šo pirmo iespēju piedalīties dziesminieku vakarā," viņš saka, uzsverot, ka viņa priekšnesumu vizuāli vislabāk raksturotu krāsa, kas ir "tāda tumši dzeltena kā medus...". Viņš piebilst, ka konkrētajā vakarā viņu visvairāk saista iespēja "satikt cilvēkus, kuriem dziesma ir pirmajā vietā". Tikmēr dziesminieks Haralds Apogs - daudziem labi zināmais leģendārā televīzijas raidījuma "Labvakar" operators - atzīst, ka publiska uzstāšanās viņam joprojām ir liels izaicinājums: "Satraukums pārsvarā. Nekas jau cits tāds nenāk prātā, jo es neesmu apradis ar šo domu - uzstāties uz skatuves. Parasti tas ir bijis tādā mazākā draugu lokā. Un tas man rada stresu, ko es savā laikā neesmu varējis pārdzīvot, jo es ļoti nesen ar to nodarbojos un būtībā "BILDĒS" es iegāju tikai pagājušajā gadā." Haralds Apogs savā saziņā izvēlas vienkāršību un vaļsirdību, norādot, ka savu repertuāru var ilustrēt ar kādu faktu no dzīves, kad attiecīgā dziesma ir radusies: "Bet jebkurā gadījumā tu jau stāsti to, ko tu jūti un ko tu esi darījis. Un tur, manuprāt, neko nevajag izgudrot. Vajag pateikt to, kas tev ir sakāms, un kāpēc. Tas arī viss." Pilnīgi citu skatījumu uz auditorijas mērogu pauž Silvestrs Sīlis - brīvmākslinieks, dziesminieks un video meistars , kuram kā vecās paaudzes pārstāvim nav izšķirošas nozīmes, vai zālē sēž viens vai tūkstošiem cilvēku: "Pirmām kārtām tā ir atbildība. Jo, ja es kāpju uz skatuves vai esmu publikas priekšā, tātad man ir atbildība, lai es... nevis vienkārši tur tā kā esmu... kā mēbele, ja, tāpēc ka jābūt, bet lai es pildu kaut kādu funkciju. Lai tie cilvēki kaut ko iegūst no tā, ka es tur esmu viņu priekšā…" Autordziesmu un sirsnīgu stāstu cienītājus dziesminieki šajā koncertā noteikti iepriecinās unikālo gaisotni un personiskiem vēstījumiem. Festivāla  “BILDES” ietvaros VEF Kultūras pilī notiks vēl tikai 2 koncerti: 13. novembrī AKUSTISKAIS koncerts un 17. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts. Mūziķu un mākslinieku veidotā izstāde “KANNOJAM!” būs apskatāma t/c “SPICE” 2. stāvā  līdz 11. novembrim, kā  arī VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā. Festivālu rīko “BILŽU BIROJS” Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā

Lasīt tālāk...

1 lapa no 273

JAUNĀKIE VIDEO
Skatīt visus ›